Sieviete, kura strādā par Dzemdību nama vadītāju, pastāstīja savai meitai, cik smags ir viņas darbs. Ne tik smags fiziskā ziņā, pieņemot dzemdības, kā morāli izturēt dzemdētāju atteikšanos no bērniem.
Bet tādi notikumi notiek. Un viņai, kā medicīnas darbiniekam, ir jāaprunājas ar katru sievieti, kura nolēmusi atteikties no sava jaundzimušā bērna.
`Šodien no dvīņiem atteicās 36 gadus veca sieviete. Mājās jau ir 8 gadus veca meita` – viņa stāsta. `Un jūs varēsiet no viņiem atteikties?` – es viņai jautāju.
`Saprotiet` – viņa atbild – `es neko nevarēšu viņiem dot. Bet tā viņus paņems labi cilvēki, normāli audzinās, mīlēs kā savus.`
`Bet vai jūs zināt, ka parasti neņem divus bērnus uzreiz? ` – mamma atkal cenšas pierunāt. `99% gadījumu pāris adoptē vienu bērnu. Un pēc likuma dvīņus nedrīkst dalīt, īpaši, ja nav viendzimuma dvīņi. Viņi var satikties un var notikt incests. Nu nedrīkst pēc likuma!`
Sieviete apsolīja dažas dienas pārdomāt, bet vēlāk tomēr uzrakstīja atteikumu. Viņa bija cerējusi, ka bērnu tēvs viņu apprecēs, bet viņš pateicis: `Tie nav mani bērni! Mūsu ģimenē nekad nav dvīņi bijuši!` Ar to arī šis stāsts beidzās.
Mammai bija sakrājušās emocijas un viņa turpināja: `Un nesen 18-gadīga meitene atteicās no dēliņa. Es viņai gan tā, gan šitā… Bet viņa skatās un saka:
– Mans tēvs ir atbildīgs ierēdnis un mamma strādā ministrijā. Viņi ir cienījami cilvēki. Jūs saprotiet, es nevaru.
– Vai vecāki zin, ka tu atsakies?
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ: