-Mamma zin, bet tētis nezin.
-Tātad baidieties pastāstīt tētim un no sabiedrības viedokļa. Šī pārprastā kauna dēļ atsakies no bērna? Un kāpēc netaisīji abortu?
– Kas es muļķe esmu? Tas ir kaitīgi veselībai. Un arī bērnu var nebūt pēc tam.`
…bet tagad viens cits stāstiņš…
Vēl viens neparasts stāsts no šī dzemdību nama. Dzemdēja 25 gadus veca, ar oligofrēniju slima meitene.
Viņas vecāki ir veseli, bet meitene piedzima slima un vecāki kļuva par viņas aizbildņiem uz visu dzīvi.
Meitene mācījās specializētā skolā, jo viņas garīgā attīstība bija 10 gadīga bērna līmenī, viņa neprata pat kārtīgi runāt. Skolā viņa iepazinās ar tādu pašu garīgi atpalikušu, bet pieaugušu puisi.
Ārsti vecākiem bija teikuši, ka ar šādu diagnozi bērnu nevarot būt, tādēļ neviens meiteni īpaši nepieskatīja un nepārdzīvoja.
Un tomēr sanācas vēl viens bērns, un pie tam ar 90 %, iespējamību, ka arī būs iedzimta oligofrēnija.
Jaunizceptie vectētiņš un vecmāmiņa sāka rakstīt atteikumu, paskaidrojot: `Nu kā lai ņemam? Mēs nomirsim, bet kas šos trīs pieskatīs? Viņi taču paši nevar ne bērnu rokās paņemt, ne pārģērbt. Tas viss būs mums jādara. Bet mēs jau visu dzīvi auklējamies ar meitu.`
Bet slimā meitene atnāca pie bērnu istabas durvīm un sāka skumji gaudot. Atnāca arī jaunais tēvs. Viņus ielaida. Jaunie vecāki sāka barot bērnu, glāstīt, kaut kā savā valodā runāt ar viņu, un nelaida ārā no rokām. Viņi bija muļķi, bet ar jūtām.
Kļūst skaidrs, kā beidzās šis stāsts. Tavu cilvēcības līmeni nosaka tas, kā tu izrādi savu cilvēcību nevis gudrību. Vai piekrīti? Raksti savu viedokli komentāros un padalies ar šo rakstu!