Vienkārša meitene Katja, dvīņus gaidot, bija ļoti uzmanīga. Apmeklēja konsultāciju, nodeva visas nepieciešamās analīzes, pārdzīvoja par mazuļiem. Tā bija viņas pirmā grūtniecība.
Un kā jau tādos gadījumos notiek, uz dzemdību namu devās jau iepriekš. Dvīņu dzemdības nav joka lieta.
Sajūtot pirmās kontrakcijas, sākās panika. Neviens šajā naktī dzemdību namā nevarēja aizmigt. Katja skaļi kliedza. Rītam austot, pasaulē nāca apburošs puisēns, bet vēl pēc 15 minūtēm piedzima meitenīte.
Tie bija pilnīgi veseli bērniņi, tikai uz meitenītes sejiņas bija dzimumzīme. Tā bija liela un tumša. Jaunā māte atteicās ņemt mazulīti rokās un paņēma tikai puisēnu.
Bet no rīta uzrakstīja iesniegumu par to, ka no bērna atsakās. Visi dzemdību nama darbinieki bija šokā. Savu rīcību jaunā māte izskaidroja ar to, ka bērnu tēvs viņu ir pametis, un viena viņa galā netiks. Un kauns arī par tādu meitenīti, viņu taču apsaukās.
Ārsti centās vest jauno māti pie prāta, teica, ka pēc nelielas operācijas dzimumzīme pat redzama nebūs.
Nekas nelīdzēja. Kāds gan bija pārsteigums, kad no rīta meitenītei pakaļ atnāca jauns pāris. Puisis izrādījās viņas onkulis. Un arī dokumenti visi bija savākti, lai arī tas nenācās viegli, tomēr meitenīte nu ir ģimenē.