Nesen man mājās saplīsa veļas mazgājamā mašīna. Tā vairs nesūknēja ūdeni. Galu galā nācās izsaukt meistaru: viņš teica, ka jāmaina sūknis.
Veļasmašīna nav jauna, tai ir jau astoņi gadi un tā ir daudz ko pieredzējusi. Mazgājam veļu bieži, bet, kad meita bija maziņa, veļu mazgājām pat piecas reizes dienā dažādos režīmos. Protams, remontējām un sekojām līdzi tehnikas stāvoklim. Tikai nekad mēs ar vīru nepievērsām uzmanību durtiņām veļas mašīnas apakšā. Un velti.
Meistars mums apstāstīja, ka aiz šīm durtiņām atrodas filtrs. Tur nonāk viss, kas ir lieks: veļas pūkas, diegi, mati, pogas un pat monētas. Ne reizi pat neiedomājāmies, pirms veļas mašīna salūza, kur tas viss paliek.
Arī agrāk devām mašīnu remontā, taču bojājumi bija citādi. Iespējams, ka arī filtru meistari tad tīrīja profilaksei. Mēs ar vīru padomājām par to, kad pamanījām rūsu un nolobījušos krāsu ap durtiņām. Mums likās, ka kāds kādreiz tās ir vēris vaļā.
Obligātā profilakse
Kopā ar meistaru atvērām durtiņas. Vispirms izskrūvēt filtru neizdevās, nācās lietot plakanknaibles. Ilgi ņēmāmies, bet kad izdevās, tur redzējām netīrumus un pelējumu. Bija kauns, ka neieskatījāmies tur agrāk – izrādās šo filtru noteikti vajag tīrīt. Pie tam, tīrīšanai jābūt regulārai, bet ne reizi 8 – 10 gados.
Mūs veļas mašīnas bojājuma iemesls bija netīrumiem piedzīts filtrs. Meistars teica, ka visdrīzāk tajā iekļuvis kāds ciets priekšmets, tāpēc arī sūknis sabojājies. Tāpēc filtrs jātīra ne retāk kā reisi mēnesī. Tāpat nepieciešams periodiski veikt profilaksi izsaucot meistaru, pat tad, ja mašīna darbojas labi. Vai tu tīri veļas mašīnas filtru?