Cilvēki, kuriem diagnosticēta epilepsija, ir ļoti uzmanīgi. Taču ļoti maz cilvēku zina, ka 10% iedzīvotāju ir noteiktas šīs slimības pazīmes. Tās labi maskējas aiz reiboņiem, pēkšņiem ģīboņiem, aizkaitināmības. Rīgas. 1 slimnīcas neiroloģe Marija Čehoviča pastāsta, kā elektroencefalogrāfijas (EEG) seansā pārbaudīt, vai jūsu “somatoforma veģetatīva disfunkcija” nav epilepsijas izpausme un kā sagatavoties procedūrai.
Senie grieķi epilepsiju sauca par dievu slimību un ticēja, ka lēkmes brīdī slimniekā ir iemiesojies gars. Mūsdienu pasaulē šo slimību saista vai nu ar ģenialitāti, vai, diemžēl , ar vājprātību. “Sabiedrībā pastāv uzskats, ka cilvēkam, kurš cieš no epilepsijas, noteikti ir jābūt garīgi atpalikušam, ka viņš nevar ieņemt prestižu amatu, labi mācīties vai vadīt automašīnu. Patiesībā ar pienācīgu ārstēšanu epileptiķi var darīt jebko. Turklāt, iespējams, daudzi no mums pat nenojauš, ka paši ciešam no šīs slimības ,” stāsta ārste Marija Čehoviča.
Epilepsijas lēkme ne vienmēr ir tāda, kādu to iztēlojas cilvēki – cilvēks nokrīt, raustās krampjos un pa muti nāk putas. Simptomi var būt dažādi: tie varētu būt īstermiņa jutīguma traucējumi, krampji naktīs, redzes traucējumi vai reiboņi. Ar epilepsiju var saslimst cilvēki jebkura vecuma sakot no dzimšanas līdz vecumdienām. Reizēm slimība sāk izpausties jau pieaugušā vecumā pēc galvas traumas, insulta, centrālās nervu sistēmas slimībām (meningīts, encefalīts).
Svarīgi: lēkme vienmēr notiek pēc viena un tā paša scenārija.
“Cilvēks, nezinot, ka viņam ir epilepsijas, ilgstoši lieto antidepresantus, domājot, ka tā ir panikas lēkme. Bet šie medikamenti nepalīdz. Epilepsija ir ārstējama, tāpēc ir ļoti svarīgi to atklāt savlaicīgi,” skaidro daktere Čehoviča.
Pirms EEG ir jāsagatavojas
Ja ir aizdomas par epilepsiju, vispirms ir jāveic elektroencefalogrāfija. Tā ir galvas smadzeņu funkcionālā pārbaude, kas uzrāda to bioelektrisko aktivitāti. Ar īpašu pastu pie pacienta galvas ādas tiek piestiprināti elektrodi. Cilvēks sēž krēslā un encefalogrāfs rūpīgi fiksē to, kas notiek smadzenēs. Izmeklēšana ir nesāpīga. Cilvēks izmeklēšanas laikā nejūt nekādu diskomfortu.
“Izmeklēšanas dienā ir vēlams izmazgāt matus un neizmantot matu kosmētiku – želeju, laku. Jo tādā gadījumā tiek traucēta vadītspēja,” brīdina daktere Čehoviča.
Izmeklēšanas laikā tiek veiktas īpašas pārbaudes. Ir trīs veidu pārbaudes – acu atvēršana un aizvēršana, fotostimulācija (mirgojošas gaismas dažādās frekvencēs), dziļa elpošana. “Pārāk bieža un dziļa elpošana var izraisīt dažādu veidu lēkmes, kas ir redzams encefalogrammā. Tāpēc reizēm lēkmes notiek, piemēram, stresa vai skriešanas treniņu laikā. Ja ir jutīgums pret gaismu, tad lēkmi var izraisīt ilgstošs darbs pie datora vai diskotēkas apmeklējums,” skaidro Marija Čehoviča.
Pacienta stāvoklis var pasliktināties arī izmeklēšanas laikā. “Rīgas 1. slimnīcā kabinetā kopā ar pacientu vienmēr atrodas medmāsa, kura ir gatava pareizi sniegt pirmo palīdzību,” turpina ārste.
Vai ir starpība – veikt EEG miegā vai nomodā?
Parasti EEG miegā tiek veikta bērniem, jo bērnam ir ļoti grūti nosēdēt vienā vietā 20 minūtes, pieaugušajiem EEG miegā izvēlas veikt , ja “aizdomīgas” klīniskas pazīmes ir saistītas tikai ar gulēšanu.
Ir arī epilepsijas veidi, kurus var redzēt tikai miegā. “Cilvēkam ir jābūt gatavam šādai izmeklēšanai. Ja runa ir par pieaugušu cilvēku, viņš iepriekšējā naktī nedrīkst gulēt. Pirms procedūras tiek iedotas zāles – melatonīns (miega hormons), kas palīdz aizmigt,” atzīmē ārste.
Bez standarta galvas izmeklēšanas, ārsts paralēli pārbauda arī elektrokardiogrammu, tādējādi var saprast, vai cilvēks zaudē samaņu epilepsijas vai sirds problēmu dēļ.
Pēc neiroloģes vārdiem, galvenais uzdevums, ārstējot epilepsiju, ir samazināt lēkmju daudzumu. “Ja mēs tās samazinām vismaz uz pusi, tad tas ir ļoti labs rezultāts. Tāpēc mēs ceram redzēt savus pacientus pēc kāda laika, lai paši varētu noskaidrot, kā palīdz ārstēšana. Ja iepriekšējās EEG ir veiktas pie mums, Rīgas 1. slimnīcā, pēc 1995. gada, mēs tās varam atrast un salīdzināt. Ja slēdziens ir no citas klīnikas, tad salīdzināt tos ir grūtāk – parasti no 20 minūšu ieraksta ārsts apraksta spilgtākos encefalogrammas brīžus,” piebilst neiroloģe.
Kā pierakstīties elektroencefalogrāfijai?
Nosūtījumu uz EEG veic ģimenes ārsts vai neirologs. Rīgas 1. slimnīcā uz izmeklēšanu var doties par valsts apmaksātajām kvotām vai par samaksu (nedēļas laikā un bez nosūtījuma). Apraksts tiek sagatavots vienas darba dienas laikā.
Avots: riga.lv