Ja runājam par mājas konservējumiem, tie, protams, ir garšīgāki par veikalā pirktajiem. Bet cik daudz ātrvārāmo katlu uzsprāga padomju virtuvēs, cik jauku vasaras dienu tika nosists bezgalīgā burku mazgāšanā un plaucēšanā, pēc tam to aizgriešanā, kas prasīja daudz spēka. Kādai jau tas droši vien bija iemīļots rituāls, bet tolaik šo rutīnu vajadzēja izbaudīt arī tām, kuras to neieredzēja no visas sirds.
3. Veļas mazgāšana, gludināšana un cietināšana
Daudzas sievietes vēl tagad ar ne pārāk lielu patiku atceras padomju laika veļas mazgājamās mašīnas. Bet arī šo agregātu vajadzēja dabūt caur pazīšanos. Daudzām vispār nācās gadiem, ja ne desmitiem gadu mazgāt veļu ar rokām. Par sieviešu roku maigumu tika aizmirsts pēc diviem-trim laulības gadiem.
Bija arī citādāks autiņu un krekliņu laiks. Par pamperiem tolaik pat nesapņojām. Bērna pirmais dzīves gads pārvērta jauno vecāku dzīvi par īstu izaicinājumu. Autiņi žuva izkārti pa visu māju, bet mazgāti tika 24/7. Pēc tam tos visus vajadzēja gludināt. Par gultas veļas, apkaklīšu un skolas priekšautu cietināšanu vispār atcerēties negribas.
Vai tu esi saskārusies ar līdzīgiem bezjēdzīgiem mājas darbiem? Padalies komentāros! Saprotams, ka esam apskatījuši tikai dažus visbiežāk sastopamos mājas darbus, kas atņēma padomju saimnieču spēku un laiku. To dēļ jaukās meitenes ātri vien pārtapa par nomocītām mājsaimniecības mašīnām.
Protams, uz tādas nomācošas rutīnas fona atpūtas brītiņš un citi jauki momentiņi šķita kā īsta paradīze. Tā nu arī iesēdusies apziņā tā patīkamā nostalģija. Jo sliktais aizmirstas ātri, bet labais paliek prātā uz mūžu.