Kā redzi, lielākā daļa no šiem padomiem ir māņi, kurus neatbalsta pareizticīgo baznīca. Vairumu no tiem var izskaidrot, bet pārējiem labāk neticēt. Divreiz padomā, pirms paklausi šiem padomiem.
Grūtniecēm uz kapsētu iet nevajag, tik ne jau tāpēc, ka tumšie spēki var iedarboties uz bērnu, bet gan tāpēc, ka tas būs papildu stress. Patiesībā viss atkarīgs no pašas topošās māmiņas vēlēšanās. Ja viņa nevēlas izjust lieku satraukumu, tad labāk aiziet uz baznīcu un pasūtīt aizlūgumu par aizgājēju.
Bet, ja nelaime notikusi jau sen un sieviete apzinās, ka viņas psihe izturēs tādu satricinājumu, tad arī grūtniece var iet uz kapsētu.
Katram ticīgam kristietim jāiemācās atdalīt graudus no pelavām. Jā, kapsētā ir jāuzvedas mierīgi. Smiekli, joki un sadzīviskas sarunas nav ieteicamas. Tādā vietā arī labāk nefotografēties.
Nav nekāda starpība, pa kuru ieeju ieiet kapsētā, vienīgais – nevajadzētu kāpt pār žogu. Un staigāt pa svešu cilvēku kapiņiem nav ētiski. Aizliegums uz kapsētu iet vienatnē attiecas tikai uz ļoti emocionāliem cilvēkiem. Sērojot viņi var aizmirst par sevi, kas arī nav labi.
Kapsētā nedrīkst lasīt un ēst ogas un dzert ūdeni no tajā esošā avota. Saprotamu iemeslu dēļ avots, kas nāk no zemes, kurā atrodas satrūdējušas un trūdošas atliekas, var būt daudzu infekciju cēlonis. Tāpēc kopt kapiņus vislabāk būtu ar cimdiem rokās un pēc tam labi nomazgāt rokas, apavus un darba instrumentus ar ūdeni.
Kapos aizgājēju piemin ar lūgšanu. Nevajag sveicināt un sarunāties ar mirušo, nevajag dot viņam solījums. Nevajag nest uz kapiem plastmasas vainagus un puķu pušķus, jo viss mākslīgais ir melu simbols. Bez tam, tādi izstrādājumi ātri zaudē savu labo izskatu, to utilizācija kaitē dzīvajiem cilvēkiem un apkārtējai videi.
Mielasti un alkohols kapos ir aizliegts. Nevajag atstāt uz kapu kopiņām produktus, it sevišķi svētītus, labāk tos atdot trūcīgajiem.
Apmeklēt kapus drīkst jebkurā dienā. Bet baznīca iesaka neiet uz turieni svētdienās un dažu baznīcas svētku laikā. To var noskaidrot savā baznīcā.
Aizgājēja kapiņš ir regulāri jāsakopj. Nav nozīme tam, cik liels ir piemineklis un kāda krāsa apmalītei. Galvenais, lai šī vieta būtu kārtīgi sakopta.
Atceries galveno: jābaidās ir no dzīvajiem, ne no mirušajiem. Nāc uz kapsētu ar tīru dvēseli un nedari nevienam ļaunu. Pirms ej uz kapsētu pie mātes vai tēva, vispirms aizej uz baznīcu, pasūti aizlūgumu par viņiem. Mājās jebkurā laikā vari noskaitīt lūgšanu par aizgājušajiem vecākiem, tā vienmēr mierinās.
Atceries, visi mirušie ir Kristū, viņi ir dzīvi, ar viņiem viss ir labi. Mūžam dzīvā cilvēka dvēsele neprasa, lai jūs bieži nāktu uz kapsētu. Aizgājējam ir vajadzīgas jūsu lūgšanas, jo pats viņš to izdarīt nevar.
Kā domā tu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt kapsētā?