Sanitas Zutes māte dalās savās sāpēs:
“Sanita vakar no rīta aizgāja.
Sanita vaibstos palika smaids, viņai vairāk nesāpēc.
Es nenomiršu no kauna, ka lūdzu palīdzību. Es nomirtu no sāpēm un kauna, ja nedarītu līdz pēdējam brīdim, par iespēju cerībai.
Es aicinu cīnīties par jūsu tuviniekiemm. Nav jākaunās lūgt palīdzību. Kaunā ir jānomirs, ja mēs neeesam cīnījušies, darījuši visu, kas mūsu spēkos. Dariet to bez pārdomām. Nekas nav dārgāks par jūsu tuvinieku dzīves.
Neticiet, ka nav izredžu, dariet visu ko Jums sirds saka, vismaz nenomirsiet no kauna, ka nekā meesat darījuši visu, kas jūsu spēkos.
DARIET TO NEKAVĒJOTIES.
Mana dvēsela bļauj, nezinu cik tā ilgi bļaus un ko viņa tālāk darīs. Veselības sistēma var būt tagad lepna, ka Sanitai nedeva iespēju ārstēties ar mūsdienīgu tehnoloģiju iespējām. Valsts var būt lepna, ka konsīlijs ir ietaupījis naudas līdzekļus uz jaunas mamiņas rēķina, jo viņai nedeva izvēles iespējas, kura bija iespējama. ”
“Es saprotu, kas var būt svarīgāks par naudu.”
Dēls! Dēls ir tāds pats, sirsnīgs, saprotošs un zin, ka māmiņa ir ar mums. Dēls zin, ka māmiņa ir ar mums un mūs vēro.
LIELS PALDIES viesiem kas bija ar mums, kas centās jebkā palīdzēt.”