Dzīvot pietiekami ilgi, lai redzētu kā izaug bērni un mazbērni – tas ir nenovērtējami. Diemžēl, ne visiem paveicas.
Dzīvot ilgāk ar … vīnu?
Lai gan medicīna ir ievērojami attīstījusies laika gaitā, un ir spējīga uzturēt mūs pie labas veselības, tā nav vienīgais līdzeklis ar ko uzturēt mūs dzīves kustībā.
Un tā, kur tad slēpjas noslēpums? Pētījums, kura nosaukums ir “90+” sākās 2003. gadā un tā mērķis bija pētīt padzīvojušus cilvēkus, kuru daudzums kļūst par aizvien lielāku ātrāk augošo vecuma grupu visā pasaulē. Šī pētījuma dalībnieki pirms tam bija piedalījušies citā pētījumā – par brīvā laika pavadīšanu, kurš tika sākts 1981. gadā. Izmantojot informāciju par šiem dalībniekiem, pētnieku komanda, kas strādāja pie pētījuma “90+”, varēja pajautāt: “Kas ļauj cilvēkiem dzīvot līdz pat 90 gadiem un vēl ilgāk?”
Pētījuma mērķi bija:
- Konstatēt faktorus, kas saistīti ar ilgdzīvošanu.
- Modificējamo faktoru konstatēšana, kas saistīti ar mirstības un demences risku.
- Kognitīvā un funkcionālā krituma aplūkošana ilgdzīvotāju vidū.
- Izpētīt demences epidemioloģiju padzīvojušiem cilvēkiem.
- Izpētīt klīniski – patoloģiskās korelācijas.
Vīnu! Cik?
Mērenība – tā ir visam atslēga! Pēc Maijo klīnikas datiem, pieaugušajiem, kas vecāki par 65 gadiem – viena vīna glāze. Tiem, kas jaunāki par 65 gadiem – divas glāzes. Standarta deva ir 340 g alus, 140 g vīna vai 1,5 ml stipro spirtoto dzērienu.
Ir pierādīts, ka mērena alkohola lietošana dod sekojošas priekšrocības:
- Daudz zemāka išēmiskā insulta iespēja.
- Zemāks diabēta saslimšanas risks.
- Mazāka iespēja saslimt vai nomirt no sirds saslimšanām.
Pētījumā, kas tika publicēts Britu sporta medicīnas žurnālā, tika aplūkots fakts, ka fiziskā aktivitāte var stāvēt pretī alkohola lietošanas negatīvajām sekām. Vecākais pētījuma autors, doktors Emanuēls Stamatakis, izpētīja datus, kas apkopoti pētījumu laikā Anglijā un Skotijā, un pēc tam sadalīja 36 370 pētījuma dalībniekus trijās grupās. Cilvēki tika sadalīti ne ļoti aktīvos, mēreni aktīvos un tādos, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem. Pēc tam pētnieku komanda aplūkoja faktu, cik daudz alkohola lietoja katras grupas dalībnieki.
Saskaitot 5735 kopējos nāves gadījumus desmit pētījuma gadu gaitā uz cilvēku, pētnieki secināja, ka salīdzinot ar atturēšanos visas dzīves garumā, bīstama alkohola lietošana bija saistīta ar paaugstinātu nāves risku no visiem iemesliem. Viņi tāpat piezīmēja, ka jo vairāk alkohola izdzerts ik nedēļu, jo lielāks risks nomirt no vēža.
Kad viņi salīdzināja ieteicamo iknedēļas vingrinājumu daudzumu pieaugušajiem, tad secināja, ka tas “pilnībā dzēš” risku nomirt no vēža, lietojot alkoholu.