Vairāk nekā 30 gadus ķirurgs Māris Saba stāv neatliekamās medicīniskās palīdzības priekšgalā: viņš ir glābis pacientu dzīvības no milzīgām traumām, viņa profils ir šaujamieroču un nažu traumas. Māris ir izgājis cauri grūtākajai ārsta skolai – neatliekamajai ķirurģijai. Pašlaik viņš strādā Rīgas 1. slimnīcas dienas stacionārā un pacientus operē pēc plāna. Viņš pastāsta par to, kādos gadījumos pie viņa vēršas pacienti ar vairogdziedzera problēmām.
Māris Saba bija pirmais ķirurgs, kurš Latvijā veica žultspūšļa laparoskopisko operāciju. Pašlaik Rīgas 1. slimnīcā ar šo metodi tiek operēti žultspūšļi, trūces, vēdera dobumi un daudz ko citu, ko ar šo metodi ir iespējams operēt. Tostarp arī vairogdziedzeri.
1.Vai Jūs bieži operējat pacientus ar šīm problēmām?
– Jā. Lido kā taurenītis, bet dzeļ kā bite – šī frāze arī varētu būt attiecināma uz vairogdziedzeri, kas pēc formas ir līdzīgs taurenītim. Pēc pasaules statistikas ar vairogdziedzera slimībām (paaugstinātā vai pazeminātā vairogdziedzera funkcija, mezglu veidojumi) slimo vairāk kā trīs līdz pieci procenti iedzīvotāju.
Vairogdziedzera slimības kopā ar diabētu ir visbiežāk izplatītās vairogdziedzera pataloģijas, un sievietēm tās ir sastopamas 5-10 reizes biežāk, nekā vīriešiem. Pamatproblēmas: palielināšanās (kākslis), mazspēja (hipotireoze) vai hiperfunkcija (hipertireoze), iekaisums (tireoidīts), labdabīgi un ļaundabīgi audzēji.
2.Kāpēc cilvēkam vispār ir vajadzīgs vairogdziedzeris?
– Vairogdziedzeris producē hormonus, kas ir sarežģītas olbaltumvielas un kuriem ir ļoti liela nozīme organisma vielmaiņā.
Ja, piemēram, vairogdziedzeris pastiprināti izstrādā hormonus un veicina tireotoksikozi, cilvēks zaudē svaru, viņam sākas tahikardija, roku trīcēšana, pastiprināta uzbudināmība, aizkaitināmība… Hipotireozei, tieši otrādi, ir raksturīgi palēnināti procesi: cilvēks ir apātisks, vājš, pieņemas svarā, viņam paaugstinās holesterīna līmenis, var sākties matu izkrišana.
»
Šādos gadījumos pacientu lielākoties ārstē endokrinologi, bet ir arī situācijas, kad endokrinologs nevar palīdzēt. Tas notiek, ja vairogdziedzerī parādās mezgli, cistas, mainās vairogdziedzera lielums vai arī onkoloģiskās problēmas.
«
Nereti vairogdziedzera problēmas atklāj pilnīgi nejauši. Ja visām sievietēm, kuru vecums ir virs 50 gadiem, veiktu vairogdziedzera ultrasonogrāfiju, manuprāt, mezglus varēs atrast 60-70 procentiem pacientu. Tomēr nav uzreiz jābaidās: par laimi, lielākā daļa mezglu ir labdabīgi. Toties arī ļaundabīgie mezgli mūsdienās ir viegli ārstējami…
3.Kad pacientam ir nepieciešama operācija?
– Vienīgi tad, kad to pateiks ārsts! Ķirurģiska ārstēšana notiek tikai tad, ja vairogdziedzera mezgls traucē pacientam dzīvot (ja tas tīri kosmētiski izskatās nepievilcīgi, spiež uz apkārtējiem orgāniem un audiem), vai nu ja tas ir “slikts” un to apliecina biopsijas rezultāti.
4.Kādas vēl pazīmes varētu liecināt par nepieciešamību steidzami pārbaudīt vairogdziedzeri?
– Kad pēkšņi parādās elpas trūkums un/ vai apgrūtināta norīšana. Mezgliem augot, tiek saspiesti orgāni apkārt vairogdziedzerim: barības vads, traheja, nervi kakla zonā.
»
Vēl viena bīstama pazīme – kad mainās balss, tā kļūst aizsmakusi un tembrs kļūst arvien zemāks – tad obligāti ir jādodas pie speciālista, jāveic vairogdziedzera izmeklējumi (ultrasonoskopija, utt.), un, ja ārsts nozīmē, ir jāveic operācija – jāpiemin, ka mēs Rīgas 1.slimnīcā operējam ļoti saudzīgi, un ticiet man – nekad negriežam neko lieku.
«
Galvenais, ko es gribu teikt – nekad neatlieciet vizīti pie ārsta! Jo agrāk izgriezt “sliktu” audzēju, jo labāk. Ja radušās aizdomas, neatlieciet vizīti pie ārsta.
5.Vairāki cilvēki tic arī tautas metodēm. Piemēram, ka dzintara krelles ārstē vairogdziedzera slimības. Vai tas strādā?
– Lielākoties tam nav absolūti nekādas jēgas. Jūs varat ticēt arī dzintara kreļļu efektivitātei – man nav nekas pret to – bet, lūdzu, pastāvot problēmai, konsultējieties ar ārstu. Tā ir drošāk.
Es gribētu uzsvērt, ka mūsu klīnika tagad atkal ir uzlabojusies: mums tagad ir ideāla operāciju zāle, modernākās medicīniskās iekārtas, izcili ārsti un ļoti profesionālas medmāsas. Mūsu ķirurgiem tagad ir lielākoties plānveida pacienti, kas manā gadījumā ļauj rūpīgi sagatavoties katrai operācijai. Tā, protams, ir priekšrocība, bet, pēc manām domām (un es pieļauju, ka vairāki no maniem kolēģiem man piekristu), mēs arī šodien varētu kļūt par vislabāko diennakts neatliekamās palīdzības slimnīcu.
Rīgas 1. slimnīcā ir iespēja veikt vēdera dobuma laparoskopiskās operācijas –tās notiek caur nelieliem iegriezumiem un pacients ātri atveseļojas. Māris Saba ir pirmais ārsts Latvijā, kurš īstenojis šāda veida žultspūšļa operāciju.
Saņemt ārsta konsultāciju un veikt visus nepieciešamos izmeklējumus var Rīgas 1. slimnīcā, Bruņinieku ielā 5, reģistratūras tālrunis: +371 67366323 vai e-pieraksts.