Pasaulē ir cilvēki, kuriem blakus esot, uzreiz atslābinies. Viņi ir stabili, monumentāli, pamatīgi un, šķiet, ka nekad ne par ko nepārdzīvo. Ja sāksi izjautāt viņus par viņu dzīvi, izrādīsies, ka šis miers nav iedzimta rakstura īpašība, bet gluži otrādi: ļoti nemierīga dzīve, no kuras gūta pareizā pieredze.
Un šie ieradumi, ko varam no tādiem cilvēkiem mācīties ir:
1. Spēja pieņemt pārmaiņas.
Pastāvīga adaptācija videi, kura nepārtraukti mainās – izdzīvošanai svarīgākā lieta. Dabīgā atlase sociumā eksistē tāpat kā dabā. Tas nozīmē, ka gatavība pārmaiņām, spēja atmest vecos šablonus – ir tavi labākie palīgi. Ir grūti sagaidīt jaunus rezultātus, nemitīgi atkārtojot vecās darbības.
2. Prasme pateikt “nē”.
Pirmkārt ir svarīgi atbrīvoties no frāzēm “iespējams”, “es neesmu pārliecināts”, “varbūt”. Ja kaut kam esi gatavs, tas skan kā stingrs “jā”. Ja neesi gatavs – tas ir stingrs “nē”. Jebkuru “iespējams” ir vērts iekšēji pārvērst vai nu par “jā”, vai par “nē”, un tikai pēc tam atskaņot. Otrkārt ir jāiemācāš pateikt “nē” pašam sev. “Lai arī es atsakos no daudzām iespējām, tās, kuras izvēlos, es izmantoju pēc pilnas programmas!”
3. Spēja izvēlēties draugus…
Un pie reizes arī atbrīvoties no sev nepatīkamiem cilvēkiem. Kontaktēties ar smagiem cilvēkiem ir ļoti grūti. Iespēja izvēlēties, ar ko kopā strādāt, ir praktiski jebkuram cilvēkam. Tomēr, ja nepatīkams cilvēks ir klāt tavās lietās, tad emocijas nedrīkst ietekmēt tavus pieņemtos lēmumus.
4. Ieradums izgulēties…
Un vienkārši uzturēt sevi labā fiziskajā formā. Diemžēl, ļoti bieži ar psiholoģiju cenšas aizvietot fizioloģiju. Ir ļoti grūti būt savākušamies, koncentrētam un pārliecinātam par sevi, ja tev kaut kas sāp. Taču, ja fizisko slimību ievērot nav grūti, tad vitamīnu trūkumu, hormonālos traucējumus vai mikroelementu trūkumu ir praktiski neiespējami pamanīt un pašam diagnosticēt. Periodiska analīžu pārbaude ir laba ideja. Un, izgulies!
5. Spēja piedot.
Gudri cilvēki saka: nav iespējams apvainot, var tikai apvainoties. Lai piedotu, nav jāgaida, kad kāds jums atvainosies, vai arī jāsatiekas un jānoskaidro attiecības.
Piedošana ir dziļi iekšējs process, kas atbrīvo tevi no nevajadzīgu emociju smaguma.
6. Koncentrācija.
Vīrieši un sievietes koncentrējas dažādi. Vīriešiem raksturīga tuneļveida uzmanība – koncentrējot savus spēkus vienā punktā, viņi ir spējīgi izdarīt vairāk, kā gadījumā, ja uzmanību būtu sadalījuši uz vairākiem projektiem. Savukārt sievietēm raksturīga perifērā uzmanība. Ja viņa sāks koncentrēties uz kaut ko vienu, tad noteikti cietīs krahu. Bet svarīgākais ir koncentrēt savu enerģiju uz to, ko tu patiešām esi spējīgs kontrolēt. Ja situācija no tevis nav atkarīga, tad nav jēgas tērēt uz tās kontroli savu ierobežoto psihisko enerģiju.
7. Prasme priecāties.
Ļoti bieži cilvēki jauc pieticību ar sevis pazemināšanu. Ja esi sasniedzis ko nopietnu, tas nenozīmē, ka par to jākliedz pa visu pasauli. Bet izjust visu prieka gammu sevī un apbalvot sevi ar kaut ko no fiziskās pasaules, ir vienkārši nepieciešams. Garšīgas vakariņas, jauns gadžets, interesants brauciens vai vienkārši – sengaidītā pastaiga mežā. Ir svarīgi ne tikai sev atlaut prieku un emocijas, bet arī nostiprināt tās ar reālām darbībām.
Gala rezultātā nekā pārdabiska, taču ļoti daudz ir veicamo darbu ar sevi un savā labā. Un tas ir to vērts, kļūt par cilvēku, kuram citi grib atrasties blakus, lai vienkārši atpūstos.
Autors: Aleksejs Kroitors