Šodien Ministru kabinets noslēdza darbu pie nodokļu reformu pavadošajiem likumprojektiem, kas tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā. Kopumā valdība divās sēdēs izskatīja vairāk nekā desmit likumprojektus, kas nepieciešami nodokļu politikas reformas ieviešanai.
Nosūtu jūsu uzmanībai vizuālo apkopojumu par būtiskākajām #NodokļuReforma izmaiņām.
Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?
NAP 2020: vidējā ikgadējā IKP izaugsme vismaz 5% apjomā;
Latvijā 2015. gadā Džini koeficients bija 35,4%, kas ir viens no visaugstākajiem Eiropas Savienībā;
Valdības rīcības plāns:
samazināt ienākumu nevienlīdzību strādājošiem;
2018. gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30%;
pieaug VID darbības efektivitāte – viena iekasētā eiro izmaksas 2016. gadā ir 0,0157 eiro, 2018. gadā – 0,0130 eiro;
samazināt nodokļu plaisu;
samazināt ēnu ekonomikas apjomu pret IKP: no 23,6% (2015) līdz 21% (2018).
Finanšu ministrija jau vairāk kā gadu ciešā sadarbība ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem un nozaru ministrijām strādāja pie priekšlikumiem, lai reformētu Latvijas nodokļu sistēmu. Tika saņemti un analizēti priekšlikumi no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Bankas, Domnīcas Certus, kā arī Pasaules Bankas un OECD.
Visi šie priekšlikumu iesniedzēji minēja, ka Latvijā ir liels darbaspēka nodokļu slogs, it īpaši uz mazām algām, ir nepieciešams reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (Pasaules Bankas un OECD iesaka pārskatīt atvieglojumus un atbrīvojumus, savukārt pārējie – ieviest UIN piemērošanu sadalītajai peļņai, nevis gūtajai peļņai, un vienādot ienākumu nodokļu likmes dažādiem ienākumiem. Tāpat viens no Latvijas budžeta papildus izaicinājumiem bija atrast papildus finansējumu veselības nozarei.
Nodokļu politikas reforma padarīs darbaspēka izmaksas līdzīgas kā pārējās Baltijas valstīs, veicinās konkurētspēju reģiona līmenī, motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmumu attīstībā, piesaistīt investorus un maksāt nodokļus, iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un vēlmi atgriezties darba tirgū, kā arī to, lai nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana būtu maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām.
Tāpat nodokļu reformas apstiprināšana nodrošina to, ka nodokļu sistēma būs prognozējama vismaz līdz 2021. gadam. Turklāt tiks izpildīta Eiropas Komisijas rekomendācija par nodokļu īpatsvaru samazināšanu darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem, veicot izaugsmei labvēlīgas pārmaiņas nodokļu jomā, proti, liekot uzsvaru uz vides, patēriņa un īpašuma nodokļiem un uzlabojot nodokļu iekasēšanu.
Ar nodokļu reformu tāpat tiks turpināts aktīvs darbs pie uzņēmēju un sabiedrību motivāciju veicinošiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai, kam jākļūst par galveno papildus ienākumu avotu valsts budžetā.