Džesika Šarmana pārcieta lēkmi pēc kuras zaudēja atmiņu. Jaunajai sievietei nebija nojausmas kas ir viņas ģimene, draugi vai mīļotais vīrietis. Viņas atmiņa joprojām nav atgriezusies, un viņa neatpazīst savu draugu Riču. Džesika stāsta: “Es biju pārbijusies. Man nebija ne jausmas kas ir apkārtējie. Visi man bija sveši. Es neatcerējos pat savu vārdu. Vienīgā atmiņa, kas bija saglabājusies – brauciens ar vilcienu martā. Man stāstīja, ka mirkli vēlāk man uznāca lēkme. Ričards mani atbalstīja un, kad tikām caur pūli, zvanīja maniem vecākiem. Tagad atminos, ka pie manis skrēja sieviete, bet nezināju kas viņa ir. Viņa turpināja apgalvot, ka ir mana mamma. Es ne tikai neatpazinu savus vecākus, bet man arīdzan nebija ne mazākās nojausmas kā izskatos.”
“Kad skatījos atspulgā, es skatījos uz svešinieci.” Džesika devās ar vecākiem uz mājām, bet viss viņai bija svešs. Ārsti apgalvoja, ka atmiņa atgriezīsies pēc aptuveni sešiem mēnešiem. Meitene bija pārbijusies un stāsta tālāk: “Es neatceros pirmo reizi, kad ieraudzīju Riču. Visu šo laiku viņš bija tik pacietīgs un jauks, ka iemīlējos viņā. Vecāki man iemācīja kā gatavot, stāstīja kādi TV kanāli man patīk, kā es ģērbos.”
