Padomju porcelāna rūpnīca
ĻPR klasisko piemēru, kuru ar prieku iegādājās ārzemju tūristi – tējas servīzi ar kobalta “tīkliņu”. To pārdeva rūpnīcas firmas veikalos “Imperatora porcelāns”, kas atradās Ņevas un Vladimira prospektos.
Šodien izmeklētais Padomju porcelāns maksā lielu naudu. Piemēram, par tējas servīzi 6 personām, kura sastāvēja no 14 priekšmetiem maksās 350-500 eiro, bet par līdzīgu kafijas servīzi no 20 priekšmetiem – vairāk par 500 eiro.
Madonna (VDR)
Padomju sievietes jūsmoja par vācu servīzi “Madonnu”, ko ražoja Oskara Šlēgelmilha fabrikā. Trauki, kurus VDR fabrikā ražoja laikā no 1950.-1970. gadam, priecēja acis ar savu smalkumu. Tos rotāja izsmalcinātas meitenes baroka stilā, bet gleznojumā tika izmantota zelts. Pēc zinātāju vārdiem, dzert tēju no tik smalkām tasītēm ir īsta bauda.
Deviņdesmito gadu beigās ražotne no Vācijas pārcēlās uz Čehiju. Tiesa, mūsdienu servīzēm nepiemīt tāds smalkums un aristokrātisms, par kādu “Madonnas” cienītāji kādreiz iemīļoja padomju pilsoņi.
Saka, ka porcelāns zaudējis savu nozīmi. Tas tikai aizņem vietu bufetēs, tas baidās no trauku mazgājamajām mašīnām un tam nepatīk mikroviļņu krāsniņas zeltītā greznojuma dēļ. Daudzi, ilgi nedomājot, izpārdod vecmāmiņu komplektus, nodod komisijas veikalos un smalko tasīšu vietā bufetēs liek termokrūzes, jo tā ir daudz praktiskāk.
Bet, ja nu tu vēlēsies izbaudīt smalko maģiju šeit un tagad, ieskaties savā sekcijā vai skapī, varbūt ka tur ir vēl palikusi neizpakota VDR servīze ar tām pašām mazajām, smalkajām tasītēm.