Šāda situācija nav retums – kad ģimenē ienāk bērniņš, ļoti daudzi savus kaķus aizsūta “trimdā” pie omītes vai atdod citiem radiniekiem.
Kaķis it kā parasts, bez šķirnes, ar labu uzvedību, bet drīz bērniņš sāks rāpot un ko tad? Kaķis metīs spalvu, tā līdīs bērna mutē un ja nu kaķis ielien bērna gultiņā? Izlikt uz ielas būtu pārāk nežēlīgi… Bet no otras puses, cik gan daudz bērnu nav izauguši kopā ar dzīvniekiem un bijušu veselīgāki.
Kāda sieviete uzdod jautājumu:
“Sveiki, brīnišķīgās vietnes apmeklētāji! 🙂
Man ir jāzina jūsu viedoklis. Es nesen dzemdēju un mums mājās ir kaķis. Kaķis gan nav mans, bet gan vīra. Man nepatīk kaķi, es godīgi atzīstu, bet tomēr man dzīvnieka ir žēl. Un diez vai dzīvnieks nonāks labās rokās… Man būs jācieš. Visur vilna. Un mana meita pieskaras visam.
Esmu pamanījusi, ka kaķis bieži berzē dažādas ķermeņa daļas pret paklāju un sāku uztraukties. Varbūt, ka es pārspīlēju? Ko man darīt? Kuriem mājās ir bērni un mājdzīvnieki, lūdzu padalieties pieredzē!
Gribēju tikai pateikt, ka nebūt negribu aizskart kādu kaķu mīli. Es neesmu neliete, bet kaķis pie vīra nonāca spiestā kārtā.”