Vēl tikai vakar tu nevarēji iedomāties savu dzīvi bez viņa..un pēkšņi, vienā mirklī Tu vairāk nevēlies ar viņu būt.
Līdz asarām sāpīga pieķeršanās, neiedomājamas bailes pazaudēt partneri un mokpilni mēģinājumi otru noturēt, līdz absolūtai vienaldzībai..
Kas slēpjas aiz šī neizprotamā mehānisma?
Vienīgais ar ko es to salīdzinātu, tā būtu tā pati pirmā dzīves saite, kura saistīta ar mati. Tagad zinu, ka, viennozīmīgi, to nepieciešams pārgriezt, lai pēc tam katru reizi sāpīgi neiegrieztu tajā esot attiecībās ar saviem dzīves partneriem.
Pārgriest nabas saiti nenozīmē – pārtraukt attiecības ar mammu. Tas nozīmē būt veselīgās, divu pieaugušu cilvēku attiecībās ar saviem vecākiem un atbildību par savu dzīvi noņemt no vecākiem pārlikt uz sevi. Ja Tu šo rakstu lasi, visticamāk, esi gana pieaudzis, vismaz fiziski, taču, iespējams, veljoprojām neesi pratis atļaut sev dzīvot savu dzīvi vai, iespējams, Tavi vecāki nav pratuši laikus apstāties.
Viens no iemesliem, kapēc formējas sāpīgas pieķeršanās attiecībās ir tas, ka pati pirmā saite nav veselīgi pārgriezta un, attiecīgi, Tu baidies palikt viens, kaut arī viens Tu esi visu laiku.
Tu baidies uzņemties atbildību par savu dzīvi un tāpat kā jau reiz ar saviem vecākiem, kuri uzņemās atbildību par Tavu dzīvi uz sevi, Tu ceri, ka atnāks kāds cits un arī sagribēs uzņemties atbildību par Tavu dzīvi.
Bet tas nenotiek, tas otrs visādi dabīgi pretojas tam.
Pārgriest nabas saiti ir neprātīgi sāpīgi, bet tikai tad ir iespējams tā pa īstam ieelpot, ievilkt gaisu un saprast, ka – šajā pasaule neviens nav piedzimis, lai risinātu Tavas problēmas, lai glābtu tevi no tavām traumām un emocijām, un vispār nav dzimis, lai mīlētu tevi ar beznosacījuma mīlestību.
Tapēc – pietiek gaidīt, pieprasīt no otra, lai tas atbilstu tavām vajadzībām, padara tevi laimīgu, mierīgi, apmierinātu. Ja Tev dota laime būt blakus, izmanto to mīlot. Bet ar sevi strādā pats.
Un te sāk notikt pats interesantākais, Tu sāc visu to dot sev pats: rūpes, atbalstu, uzmanību, mīlestību. Tu pats kļūsti par māti sev un formē jau jaunu, bet pašu uzticamāko nabassaiti – nabassaite pašam ar sevi, ar savu mazo iekšējo bērnu, kuru Tu tik ilgi ignorēji, kuram neatļāvi vēlēties un, kuram neatļāvi paust sevi, būt redzamam šai pasaulei.
Un tikai pēc tam Tu varēsi atvērties ne egoismam, bet mīlestībai, iesākumā uz sevi pašu un tikai pēc tam uz otru, uz otru – atsevišķu no Tevis cilvēku, bez sāpīgām piesaistēm un pieķeršanās, piepildot sevi ar mīlestību un daloties ar tās pārpilnību ar citiem.
Autors: I.Daržina
Tulkoja OmShanti FB