„Man ir bijuši daudzi klienti. Ievēroju, ka cilvēki, kuri atstāja savu dzīvnieciņu nomiršanai vienatnē, pēc kāda laika to ļoti nožēloja. Es lieliski saprotu, cik smagi tas ir, bet tas ir jāpieņem, lai galu galā pārdzīvotu sāpes”, – par saviem novērojumiem stāsta vetārsts Evans Šovs.
Tieši tāpēc mums jābūt stipriem, lai pietiktu spēka palikt līdzās ar tiem, kas daudzus gadus bijuši tuvi draugi. Sērot, tas ir normāli, lai ka arī citi teiktu, ka tas taču tikai suns. Pat zinātniski pētījumi liecina, ka vairumam cilvēku sava dzīvnieciņa nāve līdzinās tuva cilvēka zaudējumam.
Nekautrējies lūgt palīdzību, lai būtu vieglāk pārdzīvot šo skumjo brīdi. Vienmēr var vērsties pie tuviniekiem un draugiem vai palasīt Internetā citu cilvēku līdzīgus stāstus. Bet ir jāatceras: ja esi paņēmis kādu pie sevis, tad tā ir liela atbildība un tev jābūt gatavam arī sekām.
Tāpat jāatceras, ka, ja jau nāksies izdarīt tādu izvēli, kā eitanāzija, labāk vērsties pie kvalificēta speciālista. 1987. gada Eiropas konvencijā par dzīvnieku aizsardzību teikts, ka aizmidzināšanas procedūrai jānotiek tā, lai dzīvnieks nejustu sāpes. Krievija tā arī nav ratificējusi šo dokumentu.
Tavs dzīvnieks necietīs, viņš vienkārši aizmigs un tad, kad apstāsies viņa sirds, aizies uz citu pasauli. Bet tas nenozīmē, ka tev nav jābūt blakus. Pat tad, ja tu vienkārši turēsi sava mīluļa ķepu, tas būs liels atvieglojums gan viņam, gan tev.
Es domāju, ka tā nav pārāk augsta cena par visu to mīlestību, ko viņš dāvājis tev visas savas dzīves laikā.
Ceru, ka neko jaunu tu šeit neizlasīji, tikai saņēmi apstiprinājumu savām paša domām. Protams, tāds gadījums ir īsta traģēdija, un ir vajadzīgs spēks, lai to ar cieņu izturētu. Un mūsu spalvainie draugi ir pelnījuši, lai mēs būtu līdzās viņu pēdējos brīžos.