Mazliet aplūkosim tādu enerģētisko fenomenu kā “vientulības sienu”. Šī neredzamā siena ļoti bieži sievieti dara neredzamu pretējam dzimumam.
Kad VĒLME pēc mīlestības un ģimenes veidošanu saduras ar bailēm veidojas divas pretējas enerģijas plūsmas. Enerģija, kas vērsta uz āru saduras ar baiļu enerģiju, kas vērsta uz iekšieni un veidojas neredzama barjera. Tā arī veidojas šī “siena”.
Sievietes “aiz vientulības sienas” bieži par sevi saka: “Mani it kā nepamana, it kā neredz. Citreiz es sēžu kompānijā un jūtu, ka esmu aizmirsta.”
“Neviens pie manis nekad nenāk iepazīties, lai arī cik pievilcīga es būtu.”
“Visām manām attiecībām ir īss mūžs – viens, maksimums divi randiņi un viņš pazūd, it kā manis nemaz nebūtu.”
“No divām sievietēm nekad neizvēlas mani.”
“Satiku vīrieti ar kuru kādreiz tikos, bet viņš mani nosauca citā vārdā. Iedomājies, viņš mani aizmirsa!”
Aizmirsa… Tās, starp citu, nav bijušā lamatas. Tieši tas, ka apkārtējie tevi aizmirst vai ātri izdzēš no atmiņas, ir problemātiski. Tas nozīmē, ka apkārtējie tevī nesajūt intensitāti – kādu smaržu, garšu vai emociju, kas tevi marķē. Galu galā visbiežāk mēs atceramies jutekliskās dzīves plāksnes. Dēļ jutekliskajām pieredzēm mēs citreiz atminamies kafejnīcas oficianti vai bankas ierēdni. Vai atceraties, kā izskatījās meitene, kura pasniedza jums biznesa pusdienas? Jā, nebrīnieties, jo gandrīz neviens uz šo jautājumu nespēj atbildēt, jo viņas uzdevums ir būt neredzamai. Kas notiek, ja šādu personu sastopiet dzīvē? Ja jūs zaudējat juteklisko saikni ar šo cilvēku pat tad, kad viņš ir līdzās?
Psiholoģijā šo nespēju sauc par empātiju. Bet tas ir tikai termins, kas cenšas izskaidrot neizskaidrojamo. Viegli noticēt, ka šādi var atgadīties ar “pelēko peli”, tomēr tā notiek arī ar spilgtiem cilvēkiem, kas paslēpušies aiz vientulības sienas. Lai tiktu ārā no šī apburtā loka siena mazpamazām ir jānojauc. Šī siena ir kaut kā sekas, bet, lai to nojauktu, vajag aizvākt sienas enerģētisko cēloni. Katra to var panākt atšķirīgi – ielūkojoties sevī, dodoties pie psihologa, grupu terapijā. Nav svarīgi ar kādiem līdzekļiem tā tiek nojaukta, bet svarīgi, ka sieviete ar šo cēloni strādā un pamazām “izved” sevi pasaulē, iemācās signalizēt, veido emocionālas un jutekliskas saiknes, atstāj aiz sevis jebkādas pēdas… Jebkurā gadījumā nepieciešams apzināties, ka sienas ir iznīcināmas. Jums tikai nepieciešama vēlme…