Audzināt bērnu nav viegls uzdevums, bet vientuļai mātei laist pasaulē bērnu ir vēl lielāks pārbaudījums. Tās ir katras jaunas sievietes bailes, kuras ir pilnībā saprotamas. Tomēr šī sieviete pierādīja, ka neatkarīgi no tā, cik grūti tas varētu būt, mātes prieks atsver visu!
“Cilvēki atceras dzimšanas dienu, gadadienas un citus datumus. Man atmiņā palika šī diena. Es atceros visu līdz mazākajai detaļai.’’
Pirms diviem gadiem viņa gaidīja rindā, lai veiktu abortu. Tajā mirklī grūtniecības pārtraukšana šķita kā vienīgā izeja, bet liktenis bija viņai sagatavojis citu plānu.
Viņa sēdēja viena pati klīnikā un raudāja. Vēlāk viņa uzrakstīja šo: “Šodien es biju klīnikā. Mans draugs mani krāpa, un šķita, ka bērnam manā nesakārtotajā dzīvē nebija vietas. Es teicu sev, ka esmu viena un man nav izvēles. Es dzirdēju cilvēkus sev apkārt jokojam, ēdam un smejoties. Es jutos pilnīgi viena un pamesta. Man bija tikai viena doma – ja es būtu izsargājusies, nekas tāds nenotiku.’’
Viņa bija pārliecināta, ka viņai nav izejas no šīs situācijas. Tad māsiņa nosauca jaunās sievietes vārdu un aicināja kabinetā. Visam bija jānotiek. Meklējot personu apliecinošus dokumentus, pēkšņi zemē nokrita maza kartīte. Otrā pusē bija rindas no Bībeles. Kad viņa tās izlasīja, šķita, ka viņu ir uzrunājis Dievs.
Uz kartītes bija rakstīts: “Nebaidies, jo esmu ar tevi; nesatraucies, jo esmu tavs Dievs. Es spēcināšu tevi un palīdzēšu tev; es tevi turēšu savā rokā.”
Sieviete pēkšņi izplūda asarās un izskrēja no slimnīcas. Tajā brīdī viņa juta, ka no pleciem noveļas milzu smagums.