Manai sievai bija liekais svars. Viņai parādījās celulīts un strijas uz ķermeņa, tauku krokas uz vēdera. Viņa vairs nerūpējās par sevi: nesukāja un neveidoja matus, aizmirsa par meikapu. Viņa vairs nevalkāja skaistas lietas, pastāvīgi valkāja vienu un to pašu nepievilcīgo apģērbu.
Viņa vairs netaisīja manikīru, reti kad likvidēja liekos matiņus, pārstāja nēsāt krūšturi, kas uzreiz parādīja viņas nokarājušās krūtis. Viņa nekopa savas uzacis. Galu galā viņa pārstāja būt pievilcīga. Viņā nebija palicis nekas no tās brīnišķīgās sievietes, kurā es kādreiz iemīlējos.
Šodien, tieši pēc gada, es satiku savu bijušo sievu. Cik es biju pārsteigts! Viņa bija bija neticami skaista un mirdzoša! Viņa bija slaida, nebija ne miņas no tauku krokām, lielā vēdera un izstaipītās ādas. Viņas spilgti sarkanie mati graciozi viļņojās pār pleciem, izceļot pilnīgās lūpas. Mugurā viņai bija kleita, kas izcēla viņas tievo vidukli. Es nespēju noticēt, ka šī sieviete ir trīs manu bērnu māte.
Tagad es sapratu, ka viņas liekais svars bija tikai pēdējās grūtniecības sekas. Izstieptā āda atjaunojās pēc 9 mēnešu lielā vēdera nēsāšanas, kura augļi bija vislabākās dāvanas, ko jebkad esmu saņēmis. Celulīts un strijas – sekas tam, ka viņai nebija laika vingrot, visu savu laiku viņa ziedoja rūpēm par bērniem. Tā paša iemesla dēļ viņa nerūpējās par saviem matiem, manikīru, depilāciju un uzacīm.
Tās pāris brīvās minūtes, kas viņai palika, viņa ziedoja man, aizmirsdama par sevi pašu. Sevi viņa vienmēr lika pēdējā vietā – pēc visiem pārējiem ģimenes locekļiem. Skaistās drēbes tika nomainītas pret autiņiem, nokarājušās krūtis bija sekas bērnu barošanai. Tāpēc viņa nenēsāja krūšturi – tā ērtāk pabarot bērnu. Viņai kaut kā atradās laiks, lai gatavotu ēst, mazgātu un gludinātu visiem, lai uzturētu mūsu dzīvokli tīru un kārtīgu. Neskatoties uz visu to, viņa bija laimīga, vienmēr smaidīja, nekas viņai nebija labāks par ģimeni.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!
Lapas: 1 2