Piedāvājam jums izcilā vācu filozofa un psihologa Ēriha Fromma 30 citātus. Tie ir citāti, kas sniedz atbildes uz pašiem satraucošākajiem cilvēka jautājumiem. Viņa uzskati nevienu neatstās vienaldzīgu.
1. Galvenais cilvēka dzīves uzdevums ir kļūt par to, kas viņš jau potenciāli ir. Pats galvenais viņa piepūles auglis, ir viņa personība.
2. Mums nevienam nav jāpaskaidro un jāatskaitās, kamēr vien mūsu darbības nenodara sāpes vai kaitējumu citiem. Cik daudz dzīvju ir sagrautas dēļ šīs vajadzības “paskaidrot”, kas parasti tiek darīts tādēļ, lai tevi “saprastu”, tātad – attaisnotu. Lai par jums spriež pēc jūsu izdarītajiem darbiem, un pēc tiem – par jūsu patiesajiem nolūkiem. Ziniet, ka brīvam cilvēkam ir kaut kas jāpaskaidro tikai pašam sev, savam prātam un apziņai, un tiem nedaudzajiem, kuri ir tiesīgi pieprasīt paskaidrojumus.
3. Ja es mīlu, es rūpējos, tas ir, es aktīvi piedalos otra cilvēka attīstībā un laimē, es neesmu tikai skatītājs.
4. Cilvēka mērķis – būt pašam, bet noteikums šī mērķa sasniegšanai – būt cilvēkam pašam pret sevi. Ne sevis noliegšana, ne patmīlība, bet mīlestība pret sevi. Ne atteikšanās no individualitātes, bet sava personiskā, cilvēciskā Es pieņemšana. Lūk, tās ir patiesās humānās ētikas vērtības.
5. Dzīvei nav citas jēgas, izņemot to, kādu cilvēks pats tai piešķir, atverot savus spēkus un dzīvojot to pilnasinīgi.
6. Ja cilvēks spēj dzīvot nepiespiesti, ne automātiski, bet spontāni, tad viņš apzinās sevi kā aktīvu, radošu personību un saprot, ka dzīvei ir tikai viena jēga – pati dzīve.
7. Mēs esam tas, ko paši esam iedomājušies par sevi un arī tas, ko citi ir iedomājušies par mums.
8. Laime – tā nav kaut kāda Dieva dāvana, bet sasniegums, ko cilvēks sasniedz ar sava iekšējā brieduma palīdzību.
9. Cilvēkam viss ir svarīgi, izņemot viņa personīgo dzīvi un māku dzīvot. Viņš dzīvo visiem citiem, tikai ne sev.
10. Jūtīgs cilvēks nespēj atturēties no dziļām skumjām kādas nenovēršamas dzīves traģēdijas brīdī. Gan prieks, gan skumjas ir neizbēgami pārdzīvojumi jūtīga cilvēka pilnasinīgai dzīvei.
11. Daudzu cilvēku nelaimīgais liktenis – viņu neizdarītās izvēles sekas. Viņi ir ne dzīvi, ne miruši. Dzīve viņiem ir nasta, bezjēdzīga nodarbe, bet darbi – tikai aizsardzība pret esības mokām ēnu valstībā.
12. Jēdziens “būt dzīvam” nav statisks, bet dinamisks. Esība tas ir tas pats, kas specifisku organisma spēku atklāšana. Potenciālo spēku aktualizācija ir visu organismu iedzimta spēja. Tādēļ cilvēka potenciālu atklāšana, saskaņā ar viņa dabas likumiem, ir jāuzskata kā cilvēka dzīves mērķis.
13. Līdzjūtība un pārdzīvojumi nozīmē to, ka es sevī pārdzīvoju to, ko ir pārdzīvojis cits cilvēks un sekojoši šajā pārdzīvojumā es un viņš esam viens vesels. Visas zināšanas par otru cilvēku ir tiktāl patiesas, cik dziļi tās sakņojas manā pārdzīvojumā, ko pārdzīvo otrs.
14. Esmu pārliecināts, ka neviens nespēj “izglābt” savu tuvāko, izdarot izvēli viņa vietā. Viss, kā var viens cilvēks palīdzēt otram, – plaši un ar mīlestību atklāt viņam, ka ir alternatīva, bet bez sentimenta un ilūzijām.
15. Dzīve cilvēkam uzstāda paradoksālu uzdevumu: no vienas puses realizēt savu individualitāti, no otras – pacelties tam pāri un nonākt līdz universāluma pārdzīvojuma. Tikai vispusīgi attīstīta personība spēj pacelties virs sava ES.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!