Katram cilvēkam ir tieksme apvainoties. Pat šodien, ceļā uz darbu kāds jums uzkāpa uz kājas un pat neatvainojās. Aizvainojoši? Protams! Vai arī nesen mīļotais cilvēks pateica kaut ko ne tā, apvainojāties? Kā nu ne! Vai arī jūs pati, aizdomājāties, iedzērāt pārāk karstu kafiju un apvainojāties pati uz sevi, kafiju un visu pasauli. Kāda neraža.
Neskatoties uz to, ka aizvainojuma sajūta ir ļoti izplatīta un to regulāri izjūt katrs no mums, ir nepieciešams saprast tās kaitīgumu un padoties šīm sajūtām pēc iespējas mazāk. No kurienes šīs sajūtas nāk un kā tās ietekmē cilvēku?
Nevienu ne ar ko nav iespējams apvainot!
Cilvēks pats pieņem lēmumus, apvainoties vai nē. Vairumā gadījumu, protams, apvainojas, jo kā gan reaģēt uz netaisnīgu piezīmi no priekšnieka, kā reaģēt uz to, ka partneris aiziet pie citas, mūsuprāt, nevērtīgākas personas, kā vēl parādīt pasaulei savu neapmierinātību ar dzīvi?
Savos aizvainojumos pieaugušie izskatās nedaudz smieklīgi un līdzinās bērniem pārejas vecumā, kas ar aizvainojumu un viltus asarām cenšas iegūt uzmanību. Ko var panākt cilvēks, kurš jau sen izaudzis no šī vecuma, turklāt nopietni apvainojas un tic, ka šī sajūta viņam dzīvē kaut kā palīdzēs?
- Viņš nesaprot, ka apvainošanās ir destruktīvas sajūtas, kas traucē attīstīties viņa personībai. Tie, kas apvainojas, nekad negūst veiksmi nevienā dzīves sfērā.
- Ja ļaujam aizvainojumam iekļūt savā dvēselē un tur iekārtoties uz palikšanu, tas kļūs par galveno izjūtu, neļaujot attīstīties citām sajūtām.
- Aizvainojums sāks iznīcināt arī visus pozitīvos centienus un tiekšanos, kas nepieciešami personīgai izaugsmei.
- Aizvainojums – galvenais traucēklis mērķu sasniegšanā.
- Aizvainojums –slimību cēlonis, kas rodas fiziskajā plānā. Jūs saprotat, cik ļoti nopietni tas ir?
Apvainošanās pamatā vienmēr ir nepiepildītas gaidas un nerealizētas vēlmes.
Komunikācijā ar tuviem cilvēkiem, pret kuriem jūs neesat vienaldzīgi, jūs atrodaties patstāvīgās gaidās pēc kaut kā. Mamma nopirks lelli (bet nenopirka); puisis šodien manis dēļ ātrāk aizies no darba, un mēs aiziesim uz kafejnīcu, (neatbrīvojās un jūs neaizgājāt); lūk, mans bērns ideāli iemācīsies angļu valodu un iestāsies visprestižākajā augstskolā (neiemācījās, neiestājās, viņam vispār dzīvniekus patīk ārstēt). Tā aizvainojums rodas uz līdzenas vietas, praktiski jūsu fantāziju dēļ. Pārmetumi nāk pār tuvinieku galvām kā no pārpilnības raga, bet viņi nesaprot, kur ir problēma un sāk justies vainīgi mūsu izdomātajās bēdās.
Tādā veidā apvainojies cilvēks iznīcina ne tikai sevi, bet arī uzspiež destruktīvas sajūtas saviem tuviniekiem. Lai aizvainojums neiznīcinātu jūsu pasauli, jūs plānus un personību, ir nepieciešams transformēt šīs negatīvās sajūtas pozitīvajā veiksmes un attīstības enerģijā.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!