Kad vēro, kā mammas un tēvi ņemas ar maziem bērniem, prātā nāk doma, ka visi vecāki pasaulē ir ļoti līdzīgi viens otram. Tomēr audzināšanas tradīcijas dažādās valstīs stipri atšķiras, neraugoties uz to, ka mērķis ir viens: izaudzināt pašpietiekamu un laimīgu cilvēku.
Šodien pastāstīsim, ar ko atšķiras audzināšana dažādās pasaules valstīs. Gan Polijā, gan Vācijā, gan ASV ir savas īpatnības un pieeja bērniem, kas reizēm vienkārši šokē mūsu vecākus. Tomēr arī tur var atrast noderīgas idejas, ko var pielāgot mūsu reālijām.
1. Polija
Bērnu tur uzskata kā līdzvērtīgu sev, tāpēc attiecas pret viņu ar cieņu un pietāti, cenšoties viņā ieaudzināt tādu pašu attieksmi pret citiem. Rezultātā vietējām mammām un tēviem izdodas iztikt bez siksnas, bet bieži vien arī bez kliegšanas. Lielu lomu te spēlē spēcīgā baznīcas ietekme: bērni regulāri apmeklē dievnamu
Interesants fakts, ka higiēnas prasības nav augstas: bērns var sēdēt sabiedriskā vietā tieši uz grīdas, gulēt pusdienlaiku uz paklājiņa pie sliekšņa, pacelt un apēst uz grīdas nokritušu ēdienu.
Bērnus radina pie patstāvības no pašas mazotnes (6-7 gadu vecuma), liekot pildīt sīkus mājsaimniecības uzdevumus – aiziet uz veikalu, izvest pastaigā suni
2. Lielbritānija
Britu vecāki cenšas bērnam ieaudzināt augstu pašvērtējumu, tāpēc slavē par katru vismazāko sasniegumu un nekad nerāj. Skolas strādā tāpat. Skolā bērni paši izvēlas disciplīnas, ko apgūt un arī papildnodarbības.
Jāpiezīmē, ka bērniem jau no pirmajiem gadiem tiek mācīta atbildība. Pat trīsgadīgs bērns saprot, ka sabiedriskās vietās nedrīkst kliegt un demonstrēt kaprīzes. Vecāki arī sliktā laikā bērnus ģērbj viegli, lai paaugstinātu imunitāti. Te bērnu neapturēs, ja viņš nolems paspēlēties peļķē, jo mazuļa pašizpausme un viņa dzīves pieredze ir svarīgāka par sasmērētu apģērbu vai pat saaukstēšanos.
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!