Lai ātri pabarotu savu ģimeni, nākas visu darīt ātri. Kad sāku gatavot ēdienu, gribas visu izdarīt ātri un uzreiz. Sevišķi tad, ja vienlaicīgi gatavo vairākus ēdienus.
Visas virsmas aizņemtas. Apkārt šķīvji ar produktiem, katliņi vārās, uz pannām cepas. Arī sadales dēlīši aizņem vietu, neesi paspējusi sagriezt vienu, kad jāgriež jau kaut kas cits. Viss kā pa konveijeru.
Izlietnē arī traukus nespēj vien mazgāt. Tā vien gribas, lai būtu vēl viens galds. Reizēm katastrofāli pietrūkst vietas.
Un arī vāciņus nav kur likt. Bet tepat vien tie ir kaut kur jānovieto. Ne tad uz plīts tos likt, ne tad izlietnē, vispār nekur.
Tagad pie mums ciemos ir tante, viņa tad arī mums gatavo. Atnāku no darba, viss pagatavots, visapkārt viss tīrs. Vārās tikai kartupeļi uz plīts.
Un te viņa noceļ katla vāku, lai piebērtu sāli un veikli aizķer to aiz katliņa roktura. Man šoks. Pēc tam ātri uzliek vāciņu atpakaļ. Kaut ko tādu redzu pirmo reizi. Tas ir gadsimta izgudrojums, nevajag domāt, kur likt vāku.
To dara tā:
Vāciņa malu uzliek uz roktura, tas aizķeras aiz katliņa malas. Vāks nekrīt, turas stipri.
Vēlāk pamēģināju to pašu izdarīt ar tukšu katlu, efekts tas pats. Un nav svarīgi, vai vāku liek ar izliekto malu uz augšu vai uz leju. Labāk gan, lai būtu uz leju, lai šķidrums nelītu uz plīts.
Domāju, ka šis numurs ies cauri tikai ar mūsdienu katliņiem, taču arī mans senais tāpat tura vāku.
Vecākās paaudzes vienmēr vairāk zina.
Tikai viens „bet” katlam jābūt atliektai maliņai, viss noslēpums ir tur.
Bet mana tante pat nepamanīja manu izbrīnu, viņa taču vienmēr tā dala. Liels viņai paldies par to. Tagad man nav problēmu ar to, kur likt vāku. Izmēģini tu arī. Tas ir ērti!