Vai ir iespējams cīnīties ar diagnozi “slimīgs bērns”? Kā vecāku strīdi un pārmērīga slodze ietekmē bērna imunitāti? Ar kādiem slimības simptomiem labāk bērnu nevest uz bērnudārzu? Uz šiem jautājumiem intervijā ar portālu Riga.lv atbild pediatre un bērnu infektoloģe, Latvijas Pediatru asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras asociētā profesore Ilze Grope.
Reti kurš bērns, pirmo reizi pārkāpjot bērnudārza slieksni, var lepoties ar “pilnīgu apmeklējumu”. Dažreiz pirmie mēneši vai pat gadi pirmsskolas izglītības iestādē izskatās šādi: divas nedēļas grupiņā, vienu – mājās ar vīrusu. Vecāki, nomocīti ar šķietami bezgalīgām vizītēm pie ārsta un pārdzīvojumiem par bērna pašsajūtu, dodas pie pediatra ar sasāpējušu jautājumu: “Mans bērns pārāk bieži ir slims. Varbūt viņš nav piemērots dārziņam?”
»Daktere Ilze Grope mierina: ja bērns pirmajos bērnudārza apmeklēšanas gados slimo 6-9 reizes gadā, tas ir normāli. Par problēmām ar imunitāti varētu runāt tad, ja bērns slimotu biežāk. Bet pat bērnu slimnīcas ārsti šādus bērnus redz ne vairāk kā 1 vai2 gadā. “Slimība ir normāls bērnu attīstības posms. Visi bērni slimo un viņiem ir jāslimo. Jo tikai tā bērni nostiprina savu imunitāti. Bērnam ir jāsavāc sava slimības bagāža. Un tad ar katru gadu viņš slimo arvien retāk,” stāsta daktere Grope.
Ir atsevišķi bērni, kuri slimo biežāk, citi – retāk. Parasti ir faktori, kuri ietekmē, bērna slimības biežumu.
Faktori, kuri ietekmē bērna veselību
1.Stress
Iešana uz bērnudārzu vai uz skolu ir noteikts stress, jo bērns nekad agrāk tur nav bijis. Bērnam mājas ir komforta zona. Vecāki domā, ka bērnam ļoti nepieciešams socializēties. Tā ir taisnība. Bet bērniem diez vai patīk socializēties starp svešiem cilvēkiem – audzinātajām un auklēm, jo tās nav mammas. Tie ir sveši cilvēki, ar svešiem noteikumiem svešā vidē. Bērnam atdalīties no mātes psiholoģiski nav viegli ne viena, ne divu gadu vecumā. Viņš ir gatavs bērnudārzam tikai ap 3 gadu vecumu.
“Mazs bērniņš, kurš visu laiku ir bijis kopā ar mammu, tiek zīdīts līdz 1-2 gadu vecumam, un nekad nav bijis ar citiem cilvēkiem vairāk kā pusstundu, pēkšņi tiek izņemts no vides, kurā viss ir pazīstams – smaržas, rotaļlietas, mantiņas. Bērnam ir ļoti grūti pastāstīt, ka mamma pēc noteikta laika atgriezīsies. Un vēl viņus biedē citi bērni, kuri arī raud. Bērns paliek viens pats vidē, kas ir pārpildīta ar bailēm. Tā rodas stress,” – turpina daktere.
Stress ir ļoti laba lieta, jo tas palīdz cilvēka attīstībai. Bet, ja stress ir ilgstošs, pārmēru liels un bērns to pārdzīvo slikti, tad viņam samazinās spēja pretoties slimībām. Bērns patērē savu enerģiju emocijām, lai pārvarētu skumjas un bailes. Un dažreiz bērns pat grib saslimt, jo tad viņš būs mājās ar mammu.
Paralēli var paradīties arī citas izpausmes: slikts miegs, enurēze, valodas raustīšana, nerunāšana, pārmērīga ēšana, neēšana, pārmērīga paklausība, nepaklausība. Bērns ārdās, kliedz, kļūst niķīgs, lauž rotaļlietas, ir nenomierināms. Arī varētu būt caureja vai aizcietējumi. Jebkas, kas ir novirze no ierastās uzvedības, kad mazulis uzsāk bērnudārzu, pulciņu vai skolu; ir jāapdomā, kāpēc tā notiek un varbūt ir jāmeklē palīdzība pie pediatra. Un katram bērnam šī “veselības recepte” būs sava – varbūt pietiks ar vienu sarunu ar pediatru, bet varbūt būs nepieciešama medikamentoza terapija vai psihoterapijas seansi visai ģimenei.
2.Gastroezofagiālā atviļņa slimība jeb GERS
Ir tāda slimība, kuras dēļ kuņģa saturs ceļas uz augšu un kairina augšējos elpceļus. Bērnam tā var izpausties ka klepošana un krekšķināšana, piemēram no rīta. Un tad jebkurš vīruss, kurš lido apkārt, jebkurā tramvajā vai sporta zālē, bērnudārzā vai pat liftā – uzsēžas uz kairinātās bērna gļotādas un izraisa saslimšanu.
“Ārstēšanu nozīmē ārsts. Jo dažreiz var palīdzēt spilvena likšana augstāk, režīma maiņa vai medikamenti. Slimību iespējams pamanīt, ja ir jūtama smaka no mutes, bojājas zobi, ir biežas angīnas, aplikums uz mandelēm, vai kļūdaini uzstādīta diagnoze – astma,” stāsta pediatre.
3.Minerālvielu un vitamīnu trūkums
Iemeslu, kāpēc organismam nepietiek minerālu un vitamīnu, var būt daudz. Bērnam varbūt ir nepareizi ēšanas ieradumi vai arī vitamīni neuzsūcas no zarnu trakta. Jāsaprot, ka, nopērkot aptiekā bundžu ar vitamīniem, problēma neatrisinās. Ir jāsaprot, kas tiešam bērnam pietrūkst. Un šeit atkal var palīdzēt ārsts.
Bērniem, kuri uzsāk bērnudārzu, ļoti svarīgi ir taukos šķīstošie vitamīni – A, E, D. “Daudzi nezina, ka, ja mēs vasarā lietojam aizsargkrēmu, tad D vitamīnu mēs neuzņemam. Ja trūkst taukos šķīstošo vitamīnu, tad bērnam būs trausli nagi, sausa āda. Āda ir viens no orgāniem, kas veic barjeras vai aizsargfunkciju. Un ja šīs barjeras nav, tad bērns slimo biežāk,” skaidro pediatre.
Ļoti būtisks ir magnijs, īpaši brīžos, kad bērns uzsāk kaut ko jaunu. Magnijs (lietojams kopā ar B vitamīnu grupu, lai labāk uzsūktos) samazina impulsa pārvades ātrumu, tādējādi mazinot stresu. Bieži vien ar pārtiku to visu nevaram uzņemt, tāpēc tas jālieto papildus.
4.Vecāku savstarpējie strīdi
Bērns mīl visus vecākus un radiniekus vienādi. Un strīdu laikā viņš nesaprot, kāpēc tā notiek, kāpēc vismīļākie cilvēki tā uzvedas. Pieaugušiem tas neliekas nekas īpašs, bet bērnam tā ir traģēdija un viņš sāk daudz slimot.
“no savas prakses varu teikt – 27 gadus es esmu strādājusi par ārstu vairākās bērnu slimnīcas nodaļās un esmu redzējusi pacientus, kuri simulē slimības: viņiem notiek tā saucamā somatizācija ar reālām sūdzībām. Bet sūdzību mērķis ir pievērst vecāku uzmanību. Un ir bijis tā, ka gadu vai pat ilgāk ārsti nesaprot, ar ko slimo bērns, jo patiesībā slimības nav. Ir bijuši bērni, kuri slimnīcā ir ievietoti 10-15 reizes gadā, jo ģimenē ir bijušas problēmas,” stāsta Dr. Grope.
5.Vecāku ambīcijas
Dažiem vecākiem piemīt vēlme savos bērnos redzēt kaut ko tādu, ko šie bērni īstenot nespēj. “Ļoti tipisks piemērs – mamma pie ārsta aizved meiteni, kurai divus mēnešus ļoti sāp galva, tāpēc viņa nevar doties uz skolu. Izrādās, ka meitene profesionāli spēlē klavieres, nodarbojas ar baletu, papildus mācās svešvalodas un ir labākā skolniece savā klasē. Protams, ka šim bērnam ir milzīga emocionāla, garīga un fiziska slodze. Visu, ko mamma ir vēlējusies, bērns ir spējis izdarīt. Bet bērns nav tik kritisks, lai pateiktu, ka ir par daudz. Bet to var “pateikt” bērna veselība. Un vecāki nesaprot, ka iemesls nav slimība kā tāda, bet gan milzīga pārslodze.”
Kas palīdzēs novērst slimības
1.Vakcinācija
Potes, kas iekļautas obligāto vakcināciju kalendārā, ja vien nav medicīnisku pretrunu, ir jāveic visiem bērniem. Jo ar lielu daļu “pošu” slimībām Latvijā slimo un tās visas ir bīstamas. Latvijā ir difterija, garais klepus, masalas, masaliņas, HIB ierosinātas slimības, meningokoks, tuberkuloze, hepatīts, cūciņas, vējbakas. Nav tikai poliomielīta un stingumkrampju.
“Es ļoti ieteiktu tos bērnus, kuri slimo bieži, vai kuriem ir hroniskas saslimšanas, vakcinēt pret gripu, ko var izdarīt jau tagad. Ir pieradīts, ka šādi bērni gripu pārslimo smagāk,” saka Ilze Grope.
2.Norūdīšana
Tā ir nepieciešama, bet tā jādara pareizi. Staigāšana vasarā ar basām kājām, pa akmeņiem, ūdeni, smiltīm, regulāra kāju apliešana ar vēsu ūdeni – tas viss var palīdzēt stiprināt imunitāti. Norūdīšanai ir tik daudz un dažādu veidu! Konkrētam bērnam vispiemērotākā būtu jāapspriež ar ārstu.
3.Pareizs apģērbs
Būtu jāpadomā par to, ko mēs, kā vecāki, velkam bērnam mugurā. Jo dažreiz slimošanas iemesls ir pārāk silts apģērbs. Dažreiz lielveikalā var pamanīt mammas, kuras pašas novelk savu mēteli, bet bērns ratos atrodas cepurē, cimdos un siltā jakā, tāpēc ir sasarcis un raudošs.
“Bērnam ir jāvelk par vienu kārtu vairāk, nekā pieaugušajiem. Ja vecākam ir krekls bez piedurknēm, tad bērnam ir jaciņa vai krekls ar piedurknēm. Ja mums nav jakas, tad bērnam ir. Un drēbēm ir jābūt tādām, lai bērns varētu brīvi kustēties. Skaistums nav galvenais,” iesaka ārste.
4.Piemērota dienas kārtība
“Vislabākā recepte, lai bērns neslimotu, ir ļaut viņām būt bērnam,” saka daktere Grope. Pēc viņas vārdiem, bērna laiks ir jāaizpilda ar bērnu lietām – rotaļām, pastaigām, blēņām, spēlēm kopā ar draugiem. Nevajag saplānot bērnu dzīvi tāpat, kā to dara pieaugušie.
5.Pareiza imunitātes stiprināšana
Ļoti palīdz tie produkti, kuri satur vitamīnu C – dzērvenes, citrusaugi, brūklenes. Ir medikamentu grupas, kuras var izmantot imunitātes stiprināšanai, bet to lietošanai nepieciešama ārsta konsultācija. Arī pareiza sportošana palīdz neslimot. Vislabākie sporta veidi elpceļu veselības stiprināšanai ir peldbaseins un slidošana.
Jautājumi, kurus visbiežāk uzdod vecāki
Vai bērns var iet uz bērnudārzu, ja ir:
- temperatūra
Ja bērns slimo ar paaugstinātu temperatūru, tad uz bērnudārzu rekomendēts iet ne ātrāk kā trīs dienas pēc temperatūras normalizēšanās.
- iesnas
Jā! Pirmajā gadā visdrīzāk iesnas ir permanenti visa gada garumā. Jāatceras, ka bērnudārzā nevar dod zāles, tāpēc, ja stipri tek deguns un iesnām mainās krāsa (zaļa), ir jāārstējas mājas.
- klepus
Ja bērns ir saslimis ar akūtu vīrusa infekciju, tad klepus ir organisma aizsargreakcija, elpceļi mēģina attīrīties. Klepot var tāpēc, ka gļotas visu laiku tek no deguna vai ir aizlikts deguns un cilvēks elpo ar muti un elpceļi žūst un izsauc klepu. Jāatceras, ka klepus pēc saslimšanas var saglabāties 4-6 nedēļas. Tāpēc bērns ar klepu var iet uz bērnudārzu. Ja bērns klepo līdz vemšanai, tad jāvēršas pie ārsta.
- konjunktivīts
Jāatceras! Kamēr acis ir sarkanas, bērns var aplipināt apkārtējos. Bērnam nav tādu higiēnas iemaņu, lai neinficētu citus un uz bērnudārzu iet nedrīkst.
- vemšana un caureja
Situācijā, ja bērnam ir vemšana un caureja, neviens vecāks nedrīkst vest savu bērnu uz bērnudārzu vai skolu. Ja caureja sākas bērnudārzā, arī audzinātājam šāds bērns ir jāizolē no kopējās guļamistabas, jo, ja viņš guļ un vemj, tad tiek inficēti pilnīgi visi bērni, kuri atrodas šajā istabā. Zarnu infekcijas ir lipīgas un bērns nekavējoties no bērnudārza ir jāizņem.
Jāatceras, ka, ja runa ir par Rotavīrusu, tad tikai pirmajā slimošanas reizē var būt arī temperatūra. Nākamās reizes (ar šo vīrusu varam slimot bezgalīgi daudz reižu) mēs apkārtējos varam aplipināt tieši tāpat, bet tikai šī slimības simptoma varētu būt vāji izteikti vai nebūt.
Svarīgi!!!! Temperatūra ne vienmēr ir slimības galvenais rādītājs. Mēs neviens nezinām, kā jebkura slimība var izpausties. Ir slimības, kuras dažu stundu laikā var kļūt neārstējamas, ja tām uzreiz netiek pievērsta uzmanība. Piemēram, meningokoks. Tāpēc nevajadzētu dot bērnam zāles pret temperatūru un vest uz bērnudārzu.
Informācija:
Ilze Grope, Dr.med.
Rīgas Stradiņa universitātes asoc. profesore;
Latvijas Pediatru asociācijas prezidente
Avots: riga.lv