Amerikāņu novelists Toms Robins viņu nosaucis par «bīstamāko cilvēku kopš Jēzus Kristus», bet «Sunday Times» raksturoja kā vienu no 1000 dižākajiem 20. gadsimta cilvēkiem. ASV liegusi viņam uzturēšanās atļauju, bet simtiem tūkstoši svētceļnieku mērojuši ceļu uz Indiju, lai pabūtu viņa tuvumā. Miljoni visā pasaulē kāri tver katru vārdu no viņa skolnieku atšifrētajām runām. Viņa īstais vārds ir Bagbans Šri Radžņišs. Skolnieki nodēvēja viņu senā japāņu vārdā par OŠO. «O» tulkojumā nozīmē «ar milzīgu cieņu, mīlestību un pateicību», bet «ŠO» – apziņas paplašināšanu visos līmeņos.
Arī Latvijā jau var iepazīties ar Ošo dzīves gudrībām. Nesen dienasgaismu ieraudzīja izdevniecības «Sētava» izdotais OSHO sērijas trešais izdevums «Jaunrade. Iekšējo spēku atraisīšana», pirmie divi bija «Drosme» un «Briedums». Tiesa, neviens no šiem sacerējumiem nav paša meistara rakstīts. Tās ir atšifrētas audio un video ierakstu stenogrammas, kurās viņš improvizētās sarunās izteicis domas saviem klausītājiem no visas pasaules 35 gadu laikā. Tāds mūsdienīgs Sokrāta variants…
Pirmoreiz par Ošo uzzināju biznesa cilvēkiem domātā laikrakstā, kurā kāds turīgs uzņēmējs atsaucās uz Ošo kā skolotāju, kurš devis garīgu piepildījumu mainīgajā un mānīgajā materiālo lietu pasaulē.
Interneta lapas latviešu valodā ir piesātinātas ar informāciju par Ošo mācībām.
Latvijā veidojas vairāki neoficiāli Ošo ideju popularizēšanas centri. Piemēram, augstskolā «Attīstība» vairākas reizes gadā notiek tikšanās ar Ošo Multiuniversitātes meistariem no dažnedažādām valstīm, pateicoties tās vadītājas Lidijas Šiļņevas aizrautībai ar šīm idejām. Tā jūnija sākumā augstskolā viesojās brazīliete Sandera Komala ar semināra ciklu «Māksla dzīvot un mirt». Bet no 8. līdz 14. oktobrim augstskolā semināru vadīs Ošo starptautiskās kopienas terapeits Svami Veetmano. Arī ājūrvēdas centrs «Shakti» regulāri rīko Ošo meditācijas. Interneta lapā «reikinet.lv» var pieteikties ceļojumiem uz Indiju, tajā skaitā uz Ošo centru Pūnā.
Jūtu reliģija
Ošo biogrāfijas sižetus izsmeļoši atklāju vispasaules tīmeklī: «osho.com» un «osho.ru».
Garīgais skolotājs Ošo dzimis Indijā, Kučvadā, 1931. gada 11. decembrī. Ošo par saviem vecākiem saka: «Šo pāri es izvēlējos viņu mīlestības, intimitātes, viņu nedalāmības dēļ.» Kad puisim apritēja septiņi gadi, vectēvs nomira, roku turot Ošo klēpī. Tam bija pamatīgs iespaids uz jaunā zēna iekšējo pasauli, aicinot atrast nemirstīgo cilvēkā. «Es iemācījos daudz tajā klusuma brīdī…» viņš vēlāk stāstīja. «Es sāku jaunus meklējumus, jaunu svētceļojumu.«
21 gada vecumā jaunais Ošo piedzīvoja apgaismību. «Daudzas dzīves es strādāju ar sevi, cīnoties, darot visu iespējamo, un nekas nenotika. Pati cenšanās bija šķērslis… Meklēšana ir nepieciešama, bet pienāk brīdis, kad arī tā ir jāatmet… Un dienā, kad meklēšana apstājās… tas sāka notikt, pacēlās jauna enerģija… Tā nāca no nekurienes un no visurienes. Tā bija kokos, klintīs, debesīs, saulē, gaisā, un es domāju, ka tas viss ir tik tālu.«
1953. gada 21. martā talantīgais jauneklis pabeidza Saugāras universitāti ar izcilību filozofijā. Džabalpuras universitātē deviņus gadus viņš nostrādāja par profesoru, tajā pašā laikā apceļoja visu Indiju, savās lekcijās izaicinot reliģiskos līderus uz publiskām debatēm.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!