Kalifornijas Universitātes profesors Roberts Lastigs, iespējams, ir populārākais ārsts pēc skandalozā daktera Hausa. Viņa pirmo lekciju “Cukurs: rūgtā patiesība” vietnē YouTube noskatījās vairāk kā četri miljoni cilvēku, savukārt otro lekciju “Tauku iespēja: fruktoze 0.2” četrdesmit miljons reižu. Sāksim no sākuma. Lekcijā “Tauku iespēja” Roberts Lastigs skaidro, kāpēc produkti, kam ir zems tauku saturs, izraisa aptaukošanos un kādu lomu tajā spēlē pārtikas ražotnes industrija. Nesen daktera Lastiga Kalifornijas Universitātes kolēģi publicēja pētījumu, kurā analizēts diabēts un aptaukošanās kā epidēmija. Arī pats dakteris jau daudzus gadus karo ar cilvēku maldināšanu. Viņš apgalvo, ka pašreizējā izpratne par veselību un veselīgu uzturu tiek veidota uz nepatiesu ideju bāzes. Tā nav sazvērestības teorija, jo katru apgalvojumu dakteris Lastigs pierāda ar plašiem pētījumiem un analīzēm.
Pasaules mēroga problēma
30% no pasaules iedzīvotājiem ir aptaukojušies, 5% pasaules iedzīvotāju ir cukura diabēts (tie ir 366 miljoni cilvēku), jāatzīmē, ka šī epidēmija ir augusi ģeometriskā progresijā vien pēdējo 15 gadu laikā. Bērnu aptaukošanās līmenis pieaug visstraujāk, jo īpaši tādās valstīs, kā ASV, Japānā un Krievijā. Diabēta ārstēšana ASV 2012. gadā izmaksāja 245 miljardus dolārus – šī summa piecu gadu laikā pieaugusi par 41%. Tiek prognozēts, ka ap 2030. gadu gandrīz puse amerikāņu būs aptaukojušies. Gandrīz trešdaļa budžeta, kas paredzēta veselības aprūpei, tiek novirzīta metabolisko saslimšanu ārstēšanā.
Metaboliskais sindroms ir ne tikai apaļo cilvēku problēma. Kopumā tā ir neveselīga vielmaiņa, kas noved pie tādām saslimšanām kā sirdslēkmes, diabēts un pat vēzis. Tas notiek ne tikai ar tiem cilvēkiem, kuriem ir liekais svars: 40% no 70 cilvēkiem ārsti ik dienas diagnosticē novirzes, kurām it kā būtu jābūt vien apaļīgiem cilvēkiem. Proti, ja cilvēks nav aptaukojies, tas nebūt nenozīmē to, ka viņu nav piemeklējuši simptomi, kas visbiežāk piemeklē aptaukojušos cilvēkus.
Galvenais mīts: kas noved pie aptaukošanās
Enerģijas saglabāšanas likums nozīmē to, ka visas kalorijas (enerģija), kuras mēs patērējam, ir nepieciešams patērēt. Pretējā gadījumā šī enerģija organismā nogulsnējas kā tauki. Veselais saprāts mums saka, ka, lai mēs būtu veseli, mums nepieciešams ēst mazāk un vairāk kustēties. No šī apgalvojuma, pēc daktera Lastiga teiktā, izriet maldi. Proti, tas ir jāsaprot tā, ja apēdam šokolādes batoniņu, kas satur 200 kaloriju, tad 200 kaloriju mums ir jāsadedzina. Visa atbildība gulstas uz personu, kas ir patērētājs un upuris vienlaikus. Pret šo pieeju dakteris Lastigs karo jau daudzus gadus.
Pirmkārt, ne visas kalorijas ir vienlīdz vērtīgas. Piemēram, saldinātie ēdieni ir daudz bīstamāki, kā taukainie. Otrkārt, ir pierādīts, ka fiziskās aktivitātes ne vienmēr palīdz zaudēt svaru. Protams, fiziskās aktivitātes, veido muskuļus un ir vitāli svarīgas dzīvības procesiem, bet visbiežāk tās nemaina ciparu uz svariem. Treškārt, ne visi tauki ir vienlīdz kaitīgi: ķermeņa tauki neizraisa vielmaiņas problēmas un nepalielina risku saslimt ar bīstamām slimībām. Lai arī celulīts nav estētiski skaists, tas nav kaitīgs veselībai. Savukārt iekšējo orgānu jeb viscelārie tauki nav pamanāmi ar neapbruņotu aci, tomēr apdraud tādu vitāli svarīgus orgānus kā sirdi, aknas un citus orgānus.
Cilvēki ir sākuši ēst vairāk. Pēdējos 25 gados vidējā burgerī kaloriju skaits ir trīskāršojies no 210 kalorijām uz 618 kalorijām. Vīrieši dienā vidēji patērē par 187 kcal vairāk nēkā pirms 25 gadiem, bet sievietes par 335 kalorijām, bet pusaugu zēnu par 275 kcal. Bet kāpēc? Cilvēki mēdz pārēsties dēļ smagiem bioķīmiskiem traucējumiem.
Nākamajā lapā lasi par visā pasaulē atļauto narkotiku un to, kāpēc to patērējam.