Neskatoties uz to, ka šis stāsts ir publicēts pirms 5 gadiem, mēs ar to gribējām padalīties un pastāstīt par šo notikumu. Šis vienkārši ir kārtējais atgādinājums tam, ka neatkarīgi, kādā profesijā tu strādā, ja tu esi labs pret citiem un esi cilvēcīgs, tu tiksi ievērots un tevi par to apbalvos.
Šoreiz stāsts ir līdzīgs.
Situācijas apraksts:
“Jūs neticēsiet! Es atkal sastapu pašvaldības policistus un mēs kopā pavadījām daļu piektdienas vakara! Dzīvē, tāpat kā filmās, ir LABIE policistI un SLIKTIE policisti 🙂
Taču šoreiz policisti bija lieliski! Apbrīnojami! Ap tiem pašiem 18.14 kā pagājušajā reizē eju uz parciņu ar Uksiņu un Džā. Priecīgi lēkājam pa pļaviņu pie komposta kaudzēm, kad pamanām – pie koka kaut kāds nekustīgs kunkucis. Ejam tuvāk – vēl tak saule spīd un cilvēki arī staigā, kas tas varētu būt?
No kunkuča nāk dīvainas skaņas – tā izrādās jauna sieviete. Viņa gārdz, pa muti nāk putas, acis plaši vaļā. Zvanu ātrajiem. Ātrie piesakās, ka drīz būs, lai es sagaidu. Piekrītu.
Sēžu netālu no meitenes, mēģinu runāties, viņas seja ir zaļgana, bet uz brīdi laikam paliek labāk un viņa tā kā mēģina celties. Kļūst skaidrs, ka viņai arī neganti reibst – būtne paslien galvu un plecus, nozvārojas un atslīgst atpakaļ. Elpa kļūst vēl skaļāka, skaņa tāda, it kā rīklē kas būtu ieķēries.
Pa muti atkal nāk putas. Pienāk vēl viens suņsaimnieks, es viņu klusībā dēvēju par “takšu vīru”. Sarunājam, ka tad, kad zvanīs ātrie, viņš ies pretī, bet es palikšu pie meitenes – viņa ik pa brīdim kļūst runājama un lūdzas, lai viņu neatstāj. Ātrie nebrauc, toties starp krūmiem parādās pašvaldības policijas busiņš.
Puiši piebrauc, izkāpj, noskaidro situāciju un zibenīgi pa rāciju sazinās ar ātrajiem. Policists ziņo: “Sieviete, gadi tā ap 45…” Zaļganā meitene pēkšņi nāk pie jēgas un sašutušā balsī iesēcas: “Man ir 26!!!”, tad atkal zaudē samaņu.
Viens no policistiem uzvelk gumijas cimdus un aši pārbauda, vai jaunās sievietes mutē nav svešķermenis. Meitene vaid. Elpa ir sekla, viņa vēl joprojām ir zaļgana un putainu muti, bet uz policista lietišķajiem jautājumiem sāk pamazām atbildēt.
Jā, lietojot zāles. Nosauca, kādas. Tad (laikam tāpēc, ka viņš bija meitenei ļoti tuvu) policists draudzīgi pavaicāja, vai šodien ir dzerts arī kaut kas grādīgs. Un ziniet, meitenei vēlreiz tikpat kā otrā elpa parādījās. Skaļi un skaidri viņa sacīja: “Jā. Daudz.” Tad, mēģinot fokusēt skatienu uz jauno policistu, pat tā kā uzsmaidīja viņam.
Policists bezkaislīgi turpināja iztaujāšānu. Izslējusi pirkstus bajārienes Morozovas cienīgā žestā, meitene atklāj, ka izdzērusi 2 pudeles vīna. Laba vīna, viņa ar uzsvaru izsēca. Tad iezvanījās mans telefons – ātrie prasīja, no kuras puses tai parkā var iebraukt un mana loma šai stāstā tuvojās beigām.
Kopā ar otru pašvaldības policistu izgājām pretī ātrajiem un viņi tālāk visi tika galā bez manis un suņiem. Taču es pārliecinājos, ka kritiskās situācijās pasvaldības policisti var visu ko – i elpvadus aplūkot, i ātri un lietišķi noskaidrot, kas cietušo novedis pie ciešanām, i ātrajiem palīdzēt atrast notikuma vietu.
Tiesa, šie bija citi puiši. Bet viņi bija profesionāli un forši! P.S. Gribu redzēt, cik cilvēki dalīsies ar šo stāstu. Attēlā viens no policistiem un sagaidītā ātrā palīdzība. meiteni ētisku apsvērumu dēļ nebildēju :). Iztēlojieties zaļu zālīti ar ziepju putām”
