Ar dietologa un psihoterapeita palīdzību noskaidrots, kā atšķiras fizioloģiska vajadzība no emocionāla bada. Ideālā pasaulē mēs nolemjam paēst, kad jūtam badu – pēc pēdējās maltītes ir pagājušas 3–4 stundas, mēs jūtam tukšumu vēderā un mierīgi izvēlamies veselīgu, garšīgu un skaistu ēdienu. Taču realitātē mūsu izvēles ietekmē emocionālais stāvoklis, apkārtējā vide, dienas kārtība un ēšanas ieradumi. Stāsts būs par īstu badu un kā atšķirt to no emocionālā bada.
Fizioloģiskā līmenī par bada sajūtu atbild hormons grelīns. Tas sintezējas kuņģa un zarnu traktā: līdz ēdienreizei hormona koncentrācija palielinās, pēc ēdiena – samazinās. Par sāta sajūtu arī atbild hormons leptīns, kas sintezējas taukaudos. Abi hormoni nodod signālu smadzenēm un tā mēs izlemjam, ka ir laiks paēst vai otrādi – apstāties, kad ēdiena bijis gana.
Šķiet, ka viss ir viegli – vajag tikai ieklausīties sevī un ēst, kad gribas, savukārt neēst, kad negribas. Bet ēšanas ieradumu un emociju dēļ mums ir grūti izdarīt racionālu izvēli, tāpēc mēs pārēdamies, jo baidāmies palikt badā, ciešam izsalkumu laika trūkuma dēļ pusdienas laikā vai vispār pārstājam ēst stresa laikā. Tas viss noved pie tā, ka noraujamies un pārēdamies.
Bada veidi
Ir viens īstais bads – fizioloģiskais, ko regulē grelīns, un tas ir vajadzīgs, lai dzīvotu. Bez īstās bada sajūtas, tiek izdalīti arī patoloģiskie veidi, kas traucē dabiskiem procesiem organismā.
- Emocionālais
Šis veids ir atkarīgs no hormona serotonīna daudzuma, kura koncentrācija paaugstinās, kad ir daudz pozitīvo emociju un mēs jūtamies laimīgi. Ja dzīvē nenotiek nekas, kas rada mums prieku, hormona līmenis pazeminās un mēs, nesaprotot iemeslu sliktajam noskaņojumam, atrodam mierinājumu ēdienā. Mums ir milzīga saite ar ēdienu. Pirmā lieta, ko dara mamma, kad piedzimst bērns, ir liek pie krūts. Tā veidojas saistība, ka ēdiens ir miers, drošība, mīlestība un prieks. Tādā veidā ēdiens pārstāj būt tikai par fizioloģisku vajadzību, bet kļūst par laimes avotu. Mēs apēdam diskomfortu.
Kā sev palīdzēt
Ieviesiet savā uzturā ēdienus, kas satur aminoskābi triptofānu, no kā veidojas serotonīns. Tā mēs palielinām laimes hormonu. Piemēram, ar sarkanajiem ikriem, riekstiem.
Uzrakstiet sarakstu ar lietām, kas sagādā prieku. Ieskatieties tajā, kad Jums šķiet, ka viss ir slikti, un roka stiepjas pēc bulciņas.
- Mikroelementu
Katrs esam vēruši vaļā ledusskapi ar cerību, ka beidzot sapratīsim, ko mums gribas. Pat tad, kad izvēlējāties un apēdāt, nemiers palicis. Patiesībā tas ir organisma signāls, ka trūkst mikronutrientu (minerālu, vitamīnu). Piemēram, cinka. Bet tā vietā, lai apēstu produktus, kas satur minerālvielas (piemēram, olas, rieksti vai pupiņas), mēs ēdam kūciņas. Loģiski, ka organisms nav saņēmis to, ko gribējis, un turpina meklēt.
Kā sev palīdzēt – divi veidi
Ja nekad neesat plānojuši savu uzturu, nezināt pamatprincipus sabalansētam uzturam, tad sāciet ar mazumiņu – nododiet asinis, lai pārbauda elementus. Rezultāti parādīs, kas Jums trūkst, un tā zināsiet, kas jāēd.
Sarežģītāks veids – attīstīt intuitīvo ēšanu. Tā ir brīnišķīga prasme, kas ļauj klausīties savu organismu un saprast, kas tam vajadzīgs.
Tātad, ja ievērojat, ka pārēdaties, pamēģiniet pievērst vairāk uzmanības lietām, ko Jums patīk darīt, lai saņemtu pozitīvas emocijas ne tikai no ēdiena. Tāpat arī pārbaudiet savu uzturu, lai tas ir dažāds, lai nodrošinātu organismu ar visām vajadzīgajām minerālvielām un vitamīniem, ēdiet katru dienu augļus un dārzeņu – tas ir vienkāršs veids kā saņemt visas barojošās vielas un kā justies lieliski.