Katra māmiņa zina, ka bērna kopšana pirmā dzīvības gada laikā nav tas vieglākais darbs. Vecāki vai krīt no kājām, cenšoties nodrošināt mazajam cilvēciņam pastāvīgu aprūpi. Bez tam, arī izdevumi mazā apgādei grauž lielu robu ģimenes budžetā. Daudzu valstu valdības, saprotot, kāds slogs uzgulst uz vecāku pleciem, cenšas tiem palīdzēt.
No valstīm, kur šāda prakse ir jau labi ieveidota, bieži vien tiek minēta Somija. Šeit nu jau 75 gadus darbojas pasaulē visiem pazīstamā „bērnu kārbu” programma. Tā cilvēki sauc krietni apjomīgo bērnam nepieciešamo lietu komplektu, ko valsts dāvina katrai jaunajai māmiņai!
Sievietei ir iespēja izvēlēties: vai nu kārba, vai arī 150 eiro naudā. Vairākums uzreiz izvēlas, kārbu, jo tās saturs maksā krietni vairāk par piedāvāto naudas summu.
Pēc vietējo cilvēku teiktā, naudu izvēlas tikai tās mātes, kurām dzimst otrais vai trešais bērns un kuras ir saglabājušas lielāko daļu no iepriekšējo bērnu dāvanu kārbām.
„Bērnu kārbu” tradīcija aizsākās 1938. gadā, kad Somija bija ļoti nabadzīga, un bērnu mirstības līmenis bija ļoti augsts. Tad šis palīdzības veids jaunajām mātēm kļuva par labu smagās problēmas risinājumu.
Sākotnēji šīs kārbas bija paredzētas tikai trūcīgajām ģimenēm, bet, sākot ar 1949. gadu, to var saņemt katra somu māmiņa. Lai to saņemtu, ir tikai jāstājas ārsta uzskaitē pirmo četru grūtniecības mēnešu laikā.
Zemāk redzam bērnu mirstības līmeņa grafiku laikam no 1935. gada līdz 2010. gadam. Nopietni saku: pēdējā, šeit neiekļautajā desmitgadē, būtiskas izmaiņas nav notikušas.
Pasaulē atradīsies maz tādu valstu, kur bērnu mirstības līmenis ir zemāks, nekā Somijā. Speciālisti apgalvo: „bērnu kārbu” praksei šeit nebūt nav mazākā loma!
Šodien jaunās māmiņas komplektā var atrast nelielu matracīti, sedziņu ar pārvalku, paladziņu un mitrumu necaurlaidīgu virsmatracīti. Ir daudz apģērba jaundzimušajam, ieskaitot ziemas kombinezoniņu un cepurīti, cimdiņus un zābaciņus. Daudz pamperu un marles paladziņu.
Tur ir arī vannas dvielis, suka matiņiem, zobu birstīte, bērnu krēms un pat termometrs. Komplektā ir arī bilžu grāmatiņa un speciāla rotaļlieta periodam, kad mazulim šķilsies zobiņi. Un jāsaka, ka šeit minētās lietas nebūt nav visas, kas ir kārbas saturā!
Kārbu saturu speciālisti ik pa laikam pārskata. Tā, piemēram, kādreiz standarta komplektā ietilpa arī auduma atgriezumi, jo tolaik sievietes bieži vien šuva mazuļiem apģērbu pašas. Ar laiku audumu atgriezumu vietā sāka likt pilnvērtīgus bērnu apģērbu komplektus.
Vienreizējios pamperus no saraksta izsvītroja, aizstājot tos ar vairākkārt lietojamiem. Bez tam, kaut kad 1970-to gadu vidū lielākā daļa kārbā atrodamo lietu bija baltā krāsā. Tagad komplekts katru gadu tiek veidots jaunā, taču nemainīgi neitrālā krāsā.
Ir paredzēts, ka kārbas var izmantot kā šūpulīti, ieklājot tajā esošo matracīti. Vairākums somu bērnu tajās guļ savos pirmajos dzīves mēnešos. Tādu pieeju atbalsta arī mediķi.
Saskaņā ar ārstu rekomendācijām, mazuļiem ir nepieciešams ciets ūdensnecaurlaidīgs matracītis un sava guļvieta. Turklāt kārbā mazulis nevar nejauši apgāzties miegā uz vēdera. Tādējādi samazinās bērnu pēkšņās nāves sindroma risks.
Somu praksi ar sajūsmu sāk pārņemt visā pasaulē. Katrā no valstīm kārbu saturā ir izveidotas savas korektīvas. Tā, piemēram, DĀR kārba ir no plastikāta. Vietējām māmiņām tā nav gultiņa, bet gan vanniņa. Indiešu komplektā ir pretmoskītu tīkls, kas pasargās bērniņu no malārijas.
Bet Kanādas dāvanai tiek pievienots mentora telefons. Viņam jaunā māte var zvanīt 20 reizes, kad vien ir vajadzība. Savukārt daži entuziasti pārdod somu kārbām līdzīgus komplektus pa pastu sievietēm, kuras dzīvo valstīs, kurās vēl šāda prakse nepastāv.