manaOga.lv
  • Latvijā
  • Izklaide
  • Pasaulē
  • Padomi
  • Attiecības
  • Veselība
  • Ģimene
  • Receptes
  • Skaistums
Aktuāli
Ko nepieciešams darīt sievietēm pēc 50 gadu vecuma,...
Izrādās līdz šim es nepareizi mazgāju spilvenus. Kā...
Visus šos gadus es putraimus uzglabāju nepareizi. Omīte...
Kā sievietei pēc 50 ģērbties pavasarī, lai izskatītos...
Man ir pāri 40, bet tikai tagad uzzināju,...
Manai mīļākajai jakai spalīsa rāvējslēdzējs. Kā to vienkārši...
7 lietas, ko vari paņemt no viesnīcas ar...
Kas jādara, lai arī pēc 40 gadu vecuma...
Draudzene izskaidroja, kuras lietas nevajag pirkt veikalā, lai...
Ventspilniece: “Pie mājas piebrauca ugunsdzēsēji un ātrie. Es...

manaOga.lv

  • Latvijā
  • Izklaide
  • Pasaulē
  • Padomi
  • Attiecības
  • Veselība
  • Ģimene
  • Receptes
  • Skaistums
Izklaide

Lasīju šo un smējos līdz asarām: Nopirku cirvi un satiku uz ielas vīrieti…

“Es un mans …cirvis.

Šodien es sapratu vienu ļoti svarīgu lietu. Pati vērtīgākā lieta sievietes dzīve ir cirvis. Ne kažoks-zābaki-kurpes-somiņa. Cirvis. Es te vienu tadu nopirku. Akcijā, lielveikalā.

Labu, firmas, ar garu oranžu kātu. To man piedāvāja meitene – promouters. Viņa teica: “Labs cirvis! Nopērciet! Noderēs!”Un es nopirku. Un nenožēloju. Gandrīz uzreiz tas man sāka noderēt. Es noliku to iepirkumu ratos, pa virsu citiem pirkumiem un devos uz mašīnu.

Skatos, stāvvietā kāds vīrietis savu mašīnu manējai novietojis tik tuvu, ka gandrīz neiespējami atvērt durvis, kur nu vēl iepirkumu maisus iekraut. No otras puses durvis atvērt nav iespējams, jo tur augsta apmale. Bet pats mašīnas īpašnieks krauj savā spēkratā iepirkumu maisus. Un te pieripinos es.

Ar ratiem. Un cirvi. Mierīgi paskatos uz viņu, uz viņa mašīnu. Un viņš paskatās… uz mums. Ar cirvi. Un pēkšņi plati uzsmaida, kā mīļais, un saka: “Es jums palīdzēšu ielikt somas bagažniekā. Pārāk tuvu esmu savu mašīnu jūsējai novietojis un no otras puses apmale, nav ērti….

“Labi”, – mēs ar cirvi piekritām – “liels jums paldies”. Ir taču vēl uz pasaules laipni cilvēki! Viņš iekrāmēja manas somas un aizbrauca. Es noliku cirvi uz priekšējā pasažieru sēdekļa un mierīgi braucu mājup. Nu, kā, “mierīgi”.

Piektdiena, pilnas ielas cilvēkiem, mašīnām, visi cenšas tikt ārā no pilsētas, steidzas. Un pēkšņi viens pie luksafora mani apdzen un tad nogriež ceļu, strauji nobremzējot, jo iedegās sarkanā gaisma. Es gandrīz viņam “pakaļā” ietriecos. Kāds centimetrs vien palika. No mašīnas izkāpa liels tēvainis un sāka aurot: “Kā tu, muļķe brauc, droši vien tiesības nopirkusi. Kāp ārā, jāparunājas!””

Es saku: “Protams, kāpēc neparunāties”. Un nesteidzoties ņemu cirvi, kas, strauji bremzējot, nokritis no sēdekļa un gandrīz vai trāpījis pa pedāļiem. Traucē. Es izkāpju un paceļu to. Un turu rokā. Saku: “Kāpēc gan neparunāties? Mēs vienmer esam gatavi dialogam. Konstruktīvam.”

Tēvainis pēkšņi kaut kā nomierinājās un kļuva labestīgs. Droši vien viņam uzlabojās garastāvoklis un viņš tā priecīgi saka: “Es jau pats vien esmu vainīgs. Steidzos.

Strauji pārkārtojos. Strauji nobremzēju. Piektdiena! Nervi! Atvainojiet!” Ātri iekāpa savā mašīnā un uzgāzējis pie zaļās gaismas, aiztraucās. Arī mēs ar cirvi lēnām iekāpām mašīnā un braucām mājup. Piebraucam pie mājas, un es skatos – mana vieta stāvlaukumā aizņemta.

Atkal! Stāv kāds svešais. Ne no mūsu mājas. Savējos visus zinu. Un viņi zin mani… Labi. Es ieslēdzu avārijas gaismas, domāju, vispirms ienesīšu mājā somas, bet pēc tam pabraukāšu pa pagalmiem un atradīšu sev vietu. Somas ienesu, cirvis palika. Domāju, labi, paņemšu arī cirvi, ko viņš viens tur mašīnā mētāsies. Kāts košs, uzkrītošs, nedod Dievs, kāds iekāros. Bet mēs jau esam kļuvuši kā tuvi radinieki.

Paņēmu cirvi, aizvēru mašīnas durvis. Un pēksņi skatos – iznāk automašīnas vadītājs, tas, kurs manu vietu aizņēmis un saka: “Ai, piedodiet, es esmu nostājies jūsu vietā? Tūliņ braucu prom!” Un tā ļoti labestīgi smaida. “Jaukas jums brīvdienas”” – viņš saka. Un aizbrauc. Es noliku mašīnu savā vietā un mēs ar cirvi devāmies mājās. Un vakars silts un vējš lapas čabina. Un saulīte spīd. Mums. Ar cirvi. “

Lasīju šo un smējos līdz asarām: Nopirku cirvi un satiku uz ielas vīrieti… was last modified: jūlijs 18th, 2019 by administrator
18
Facebook Twitter Google + Pinterest
Iepriekšējais raksts
Vēlme pēc saldumiem uzreiz pārgāja! Mans galvenais palīgs tievēšanā!
Nākamais raksts
Torti “Karaliene Estere” gatavoju mājas apstākļos. Šo garšu nevar salīdzināt ne ar ko – vienkārši dievīga!

Citi lasīja

Viņa gaidīja rindā, lai veiktu abortu, taču...

04/12/2017

Celtniecības brīnumi, kas tev liks uzdot jautājumu...

10/02/2017

7 dialogi starp dispečeriem un pilotiem, kas...

12/03/2018

Cits skatījums uz jogu: Ko „čakru atvēršana”...

09/03/2018

Kolosāli un reizē smieklīgi foto, kā izmainās...

27/02/2018

Kas nākamgad mīlestībā sagaida katru no horoskopa...

04/11/2018

Ķīniešu horoskops pēc dzimšanas mēneša sievietēm

13/08/2017

Ja Jūs pamanāt tukšu plastmasas pudeli starp...

06/02/2018

Pārbiedēts pāris brīdina visus vecākus: Līdz kam...

06/12/2017

10 lietas, ko visi bārmeņi tev vēlētos...

25/01/2017

Seko mums

Oga




Populārākais

  • Ko nepieciešams darīt sievietēm pēc 50 gadu vecuma, lai justos laimīga un skaista katru dienu

  • 10 labākie pupiņu salāti: sātīgi, gardi un barojoši

  • Kā mājas apstākļos attīrīt asinsvadus

Jaunākais

  • Ko nepieciešams darīt sievietēm pēc 50 gadu vecuma, lai justos laimīga un skaista katru dienu

  • Izrādās līdz šim es nepareizi mazgāju spilvenus. Kā tos mazgāt pareizi, lai būtu sniegbalti tīri

  • Visus šos gadus es putraimus uzglabāju nepareizi. Omīte izskaidroja, kā to darīt pareizi

Citāts

Citāts ir burtisks izraksts no kāda teksta vai precīzi atkārtoti kādas personas vārdi.

Follow Me

Facebook
  • Facebook
  • Twitter

@2017 - ManaOga.lv Informācijai ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. ManaOga.lv neuzņemas atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto informāciju. ManaOga.lv publicētās informācijas tālākizmantošanas gadījumos atsauce ar pilnu saiti ir obligāta.


Back To Top