manaOga.lv
  • Latvijā
  • Izklaide
  • Pasaulē
  • Padomi
  • Attiecības
  • Veselība
  • Ģimene
  • Receptes
  • Skaistums
Aktuāli
Pensionāre parādīja, kā sieviete var ģērbties stilīgi arī...
Ko darīt, lai kājas stiprā salā nesaltu. Daru...
Kā izaudzēt dateļpalmu no sēklām. Vienkārša instrukcija, pēc...
Omīte parādīja, kā var viegli un ātri uzadīt...
Paskatījos pa logu no Kuldīgas slimnīcas. Mans vīrs...
Garša kā no bērnības: Gardi žagariņi no kefīra...
Omīte ieteica banānu mizas apliet ar ūdeni. Sapratu...
Kā var vienkārši izaudzēt kivi uz palodzes mājas...
Izmēģināju 5 vecmāmiņas padomus, kā kopt puķes. Tās...
Deviņi britu karalienes īpašie ieradumi, kas pievērš sieviešu...

manaOga.lv

  • Latvijā
  • Izklaide
  • Pasaulē
  • Padomi
  • Attiecības
  • Veselība
  • Ģimene
  • Receptes
  • Skaistums
Izklaide

Lasīju šo un smējos līdz asarām: Nopirku cirvi un satiku uz ielas vīrieti…

“Es un mans …cirvis.

Šodien es sapratu vienu ļoti svarīgu lietu. Pati vērtīgākā lieta sievietes dzīve ir cirvis. Ne kažoks-zābaki-kurpes-somiņa. Cirvis. Es te vienu tadu nopirku. Akcijā, lielveikalā.

Labu, firmas, ar garu oranžu kātu. To man piedāvāja meitene – promouters. Viņa teica: “Labs cirvis! Nopērciet! Noderēs!”Un es nopirku. Un nenožēloju. Gandrīz uzreiz tas man sāka noderēt. Es noliku to iepirkumu ratos, pa virsu citiem pirkumiem un devos uz mašīnu.

Skatos, stāvvietā kāds vīrietis savu mašīnu manējai novietojis tik tuvu, ka gandrīz neiespējami atvērt durvis, kur nu vēl iepirkumu maisus iekraut. No otras puses durvis atvērt nav iespējams, jo tur augsta apmale. Bet pats mašīnas īpašnieks krauj savā spēkratā iepirkumu maisus. Un te pieripinos es.

Ar ratiem. Un cirvi. Mierīgi paskatos uz viņu, uz viņa mašīnu. Un viņš paskatās… uz mums. Ar cirvi. Un pēkšņi plati uzsmaida, kā mīļais, un saka: “Es jums palīdzēšu ielikt somas bagažniekā. Pārāk tuvu esmu savu mašīnu jūsējai novietojis un no otras puses apmale, nav ērti….

“Labi”, – mēs ar cirvi piekritām – “liels jums paldies”. Ir taču vēl uz pasaules laipni cilvēki! Viņš iekrāmēja manas somas un aizbrauca. Es noliku cirvi uz priekšējā pasažieru sēdekļa un mierīgi braucu mājup. Nu, kā, “mierīgi”.

Piektdiena, pilnas ielas cilvēkiem, mašīnām, visi cenšas tikt ārā no pilsētas, steidzas. Un pēkšņi viens pie luksafora mani apdzen un tad nogriež ceļu, strauji nobremzējot, jo iedegās sarkanā gaisma. Es gandrīz viņam “pakaļā” ietriecos. Kāds centimetrs vien palika. No mašīnas izkāpa liels tēvainis un sāka aurot: “Kā tu, muļķe brauc, droši vien tiesības nopirkusi. Kāp ārā, jāparunājas!””

Es saku: “Protams, kāpēc neparunāties”. Un nesteidzoties ņemu cirvi, kas, strauji bremzējot, nokritis no sēdekļa un gandrīz vai trāpījis pa pedāļiem. Traucē. Es izkāpju un paceļu to. Un turu rokā. Saku: “Kāpēc gan neparunāties? Mēs vienmer esam gatavi dialogam. Konstruktīvam.”

Tēvainis pēkšņi kaut kā nomierinājās un kļuva labestīgs. Droši vien viņam uzlabojās garastāvoklis un viņš tā priecīgi saka: “Es jau pats vien esmu vainīgs. Steidzos.

Strauji pārkārtojos. Strauji nobremzēju. Piektdiena! Nervi! Atvainojiet!” Ātri iekāpa savā mašīnā un uzgāzējis pie zaļās gaismas, aiztraucās. Arī mēs ar cirvi lēnām iekāpām mašīnā un braucām mājup. Piebraucam pie mājas, un es skatos – mana vieta stāvlaukumā aizņemta.

Atkal! Stāv kāds svešais. Ne no mūsu mājas. Savējos visus zinu. Un viņi zin mani… Labi. Es ieslēdzu avārijas gaismas, domāju, vispirms ienesīšu mājā somas, bet pēc tam pabraukāšu pa pagalmiem un atradīšu sev vietu. Somas ienesu, cirvis palika. Domāju, labi, paņemšu arī cirvi, ko viņš viens tur mašīnā mētāsies. Kāts košs, uzkrītošs, nedod Dievs, kāds iekāros. Bet mēs jau esam kļuvuši kā tuvi radinieki.

Paņēmu cirvi, aizvēru mašīnas durvis. Un pēksņi skatos – iznāk automašīnas vadītājs, tas, kurs manu vietu aizņēmis un saka: “Ai, piedodiet, es esmu nostājies jūsu vietā? Tūliņ braucu prom!” Un tā ļoti labestīgi smaida. “Jaukas jums brīvdienas”” – viņš saka. Un aizbrauc. Es noliku mašīnu savā vietā un mēs ar cirvi devāmies mājās. Un vakars silts un vējš lapas čabina. Un saulīte spīd. Mums. Ar cirvi. “

Lasīju šo un smējos līdz asarām: Nopirku cirvi un satiku uz ielas vīrieti… was last modified: jūlijs 18th, 2019 by administrator
18
Facebook Twitter Google + Pinterest
Iepriekšējais raksts
Vēlme pēc saldumiem uzreiz pārgāja! Mans galvenais palīgs tievēšanā!
Nākamais raksts
Torti “Karaliene Estere” gatavoju mājas apstākļos. Šo garšu nevar salīdzināt ne ar ko – vienkārši dievīga!

Citi lasīja

Restorāna īpašā ēdienkarte bērniem uzjautrina “Facebook” lietotājus

19/06/2017

Austrumu veselības horoskops 2018. gadam

04/12/2017

Lietuvieši Rīgā atver Kosmosa Ilūziju muzeju, iespaidīgi

17/04/2017

Skatoties šo būs grūti nesmieties

15/05/2017

Bijusī sieva neatstāja vīram pilnīgi neko, izņemot...

13/06/2017

Nejauši piezvanot uz svešu numuru, šis zēns...

06/02/2018

Vīra atzīšanās: Sieva apnika, atradu mīļāko, bet...

03/01/2018

Ieraugot šo jūs noteikti nākošreiz aizdomāsieties, pirms...

06/09/2017

Kā katra zodiaka zīme pauž savas dusmas?

02/07/2017

Vīrs pēc dzemdībām nosauca savu sievu par...

29/10/2017

Seko mums

Oga




Populārākais

  • Paskatījos pa logu no Kuldīgas slimnīcas. Mans vīrs uz sniega uzrakstīja ziņu un es apraudājos (Foto)

  • Omīte parādīja, kā var viegli un ātri uzadīt zeķes uz divām adatām. Man kā iesācējai sanāca

  • Ko darīt, lai kājas stiprā salā nesaltu. Daru tā un vienmēr ir silti

Jaunākais

  • Pensionāre parādīja, kā sieviete var ģērbties stilīgi arī pēc 60 gadiem (Foto)

  • Ko darīt, lai kājas stiprā salā nesaltu. Daru tā un vienmēr ir silti

  • Kā izaudzēt dateļpalmu no sēklām. Vienkārša instrukcija, pēc kuras man sanāca (Foto)

Citāts

Citāts ir burtisks izraksts no kāda teksta vai precīzi atkārtoti kādas personas vārdi.

Follow Me

Facebook
  • Facebook
  • Twitter

@2017 - ManaOga.lv Informācijai ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. ManaOga.lv neuzņemas atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto informāciju. ManaOga.lv publicētās informācijas tālākizmantošanas gadījumos atsauce ar pilnu saiti ir obligāta.


Back To Top