Emocionāls un sakāpināts ir jebkurš jautājums, kurā iesaistīti dzīvnieki. Šī iemesla dēļ lielu ažiotāžu sociālajos tīmekļos un presē sacēlis jautājums par dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs un iespējamu tās aizliegumu. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kurus paredzēts izskatīt Saeimā 11.maijā, vērsti, galvenokārt, pret ciešanu sagādāšanu dzīvniekiem, tomēr diemžēl neatbild uz vairākiem svarīgiem jautājumiem.
Neloģiski grozījumi
Sākotnēji likumpojekts paredzēja aizliegt cirka izradēs izmantot jebkādus savvaļas dzīvniekus – gan nebrīvē, gan savvaļā dzimušos. Interesanti gan ir tas, ka jau spēkā esošā Dzīvnieku aizsardzības likuma redakcija aizliedz savvaļas sugas dzīvnieka demonstrēšana ārpus zooloģiskā dārza, kas nozīmē tikai to, ka pašlaik Latvijā cirka izrādēs izrādīt savvaļā ķertus dzīvniekus ir aizliegts.
Tādēļ rodas jautājums – kādēļ tāda diskriminācija pret suņiem, kaķiem, zirgiem, kazām un citiem domesticētiem dzīvniekiem, kas līdzās cilvēkam bijuši jau vairākus tūkstošus gadus? Kādēļ zirgu apmācīt un izrādīt var, bet nevar, piemēram, lāci, kurš jau vairākas paaudzes ir dzimis un dzīvojis nebrīvē? Tāpat šis dzīvnieks savvaļai nav piemērots un tur nekad bez cilvēka palīdzības neizdzīvos. Vienlaikus neatbildēts paliek jautājums par seskiem, baložiem, ko izmanto iluzionisti, un citiem “eksotiskiem” dzīvniekiem, kurus vairs nevar uzskatīt par savvaļas dzīvniekiem. Vai šos dzīvniekus arī aizliegts izmantot cirka izrādēs?
Kas notiek ar dzīvniekiem pēc aizlieguma ieviešana?
Uz šo jautājumu diemžēl Twitter kontā ilgstoši neatbild organizācija “Dzīvnieku brīvība”, kas intensīvi lobē dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirka izrādēs. Kā izrādās, pasaules pieredze nav nemaz tik jauka. Savvaļas dzīvnieku izmantošana izrādīšanai jau ir aizliegta 40 pasaules valstīs, tomēr reti kurš interesējas par to, kas notiek pēc aizliegumu ieviešanas. It kā šis jautājums neattiektos uz Latviju, jo dzīvnieku aiztāvji norāda – Rīgas cirkam dzīvnieki nepieder, runa likuma grozījumu kontekstā ir par ceļojošajiem cirkiem. Kādā Twitter sarunā sociālā tīmekļa lietotāja Dace Briede entuziastiski atbalsta ierakstu, ka, nekas jau ar šiem dzīvniekiem nenotikšos, galvenais, ka uz Latviju viesizrādēs nebrauc.
Tas rada iespaidu, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji uz šo problēmu raugās īstermiņā, sak, galvenais ieviest aizliegumu, kas notiek tālāk – tā nav mūsu problēma. Vai nav tāda kā divkosība?
Diemžēl pasaules piemēri rāda, ka reti kuru no cirkus dzīvniekiem pēc aizlieguma ieviešanas sagaida skaistas vecumdienas. Jā, ir no Peru un Kolumbijas uz dabas rezervātiem ir pārvesti nedaudz vairāk par 30 lauvām, bet tas ir nieks, ja salīdzina ar kopējo dzīvnieku skaitu. Pirmā problēma ir tāda, ka šie dzīvnieki nav piemēroti savvaļai. Tiem nepieciešami īpaši apstākļi, lai nodrošinātu visas labturības prasības un konfortablu dzīvi. Otrkārt, ja zūd iespēja tos izmantot, tad to īpašniekiem nav vairs nedz iespēju, nedz arī finansējuma tos uzturēt. Tādēļ lielākoties šie dzīvnieki tiek vai nu nogalināti, vai arī tos ievieto zooloģiskajos dārzos, kur tāpat tiem dzīves apstākļi nav no labākajiem. Vēl ir viena iespēja – šos dzīvniekus var kādam pārdot, bet nekad nav zināms, kas tad būs šis pircējs. Treškārt, parasti pēc aizlieguma ieviešanas dzīvnieku tiesību organizāciju interese par šiem dzīvniekiem beidzas. Ir daži gadījumi, kad atsevišķas organizācijas parūpējas par šiem dzīvniekiem, bet to iespējas vienmēr ir ierobežotas.
Sliktie piemēri
Meksikā savvaļas dzīvnieku izmantošana cirka izrādēs tika aizliegta 2015.gadā. Bez darba palik ap 3500 dzīvnieku. Vēl pirms aizlieguma ieviešanas tika atrasti pamesti seši tīģeri, septiņi paviāni, četri kamieļi. Tie tika pamesti krātiņos bez ūdens un bez barības. Tāpat Meksikā dzīvnieku īpašnieki norādījuši – ja nevaram dzīvniekus pabarot, mums tie ir jānogalina. Tas pats attiecas arī uz dzīvniekiem citās valstīs, jo dzīvnieku “glābšanas” operācijas ir apjomīgas un laika ietilpīgas, prasa daudz līdzekļu. Pasaulē ir organizācijas, kas nodarbojas ar “izglābto” dzīvnieku rehabilitāciju, bet viņi atzīst, ka bieži tas ir ilgs process, un tāpat šie dzīvnieki nav piemēroti dzīvei savvaļā.
Tādēļ rodas jautājums – kas bez dažiem entuziastiem, kas ar to nodarbojas, vēl pievērsīsies šo dzīvnieku nākotnei un nodrošināšanai pēc tam, kad to pamata “darba vieta” ir aizliegta.
Cirks – moku iestāde?
Pašlaik medijos cirks un dzīvnieku dresētāji tiek atspoguļoti kā briesmoņi, kas moka dzīvniekus. Tomēr, ja šim pašam “mocītājam” aizliegts apmācīt, piemēram, lāci, kādēļ tad var dresēt suņus un zirgus? Šis ir vēl viens jautājums, par kuru likumprojekta autori un iniciatori nav padomājuši. Vai šis “mocītāja” tēls nav speciāli radīts, lai ietekmētu sabiedrības viedokli? Kādēļ, piemēram, suņu kinologus, kuri apmāca dienesta suņus, nesauc par briesmoņiem, lai gan apmācības metodes varētu būt līdzīgas?
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā drīzāk līdzinās modes lietai un skriešanai pakaļ citu valstu iniciatīvām, līdz galam nepadomājot par iespējamām sekām, par visiem saistītajiem aspektiem un aizlieguma iespējamo negatīvo ietekmi. Likumprojekts pēc būtības ir neloģisks un rada virkni papildus jautājumus, uz kuriem netiek sniegta atbilde – kas notiek ar putniem, seskiem un citiem dzīvniekiem, kas īsti nav nedz mājdzīvnieki, nedz arī savvaļas dzīvnieki. Varbūt risinājums būtu saraksta veidošana – kurus dzīvniekus ir aizliegts izmantot, kurus nē, lai bez regulējuma un skaidrības nepaliktu virkne dzīvnieku? Tāpat būtu skaidri jādefinē, kas notiek ar dzīvniekiem, kurus vairs neizmanto cirka izrādēs? Savādāk sanāk tā, ka visi šie dzīvnieki tiek pamesti likteņa varā un nevienam vairs neinteresē, kas ar tiem notiek pēc tam.
Avots: http://lat.mixnews.lv