Bērna saikne ar vecākiem ir ļoti spēcīga, lai arī ar gadiem tā kļūst vājāka. Pieaugot, cilvēks kļūst patstāvīgāks, ap viņu ir daudz citu cilvēku un vajadzība pēc mammas un tēva mazinās. Bet no tā jau radnieciskās saites nekur nepazūd, tās paliek uz visu mūžu.
Īpaši ar savu spēku intriģē saikne starp māti un dēlu. Laikam gan neviens neapšaubīs, ka tieši puikām mammas veltī mazliet vairāk mīlestības nekā meitenēm. Pie tam tā tas ir visu mūžu.
Psihologi to sauc par pazīstamo Edipa kompleksu, kad tēvi vairāk piesaistās meitām, bet mātes – dēliem. Bērni līdz triju gadu vecumam abus vecākus mīl vienādi, tikai vēlāk vairāk piesaistās pretējā dzimuma vecākam.
„Nekad nebiju domājis, ka meklēšu sev mīļoto, kura būs līdzīga manai mammai. Bet sanāca tā, ka pēc divām neveiksmīgām laulībām es beidzot ģimenes laimi atradu ar sievieti, kuras raksturs bija tieši tāds kā manai mammai. Un ir viņas pat nedaudz līdzīgas izskatā,” pārsteigti atzīmē 41-gadīgais Sergejs.
„Reizēm man šķiet, ka manai mammai piemīt telepātiskas spējas: vajag tik man nonākt kādās nepatikšanās, kad viņa jau man zvana”, – savos novērojumos dalās Igors, kuram ir 22 gadi.
„Esmu jau pieaudzis un patstāvīgs onkulis, vadu 30 cilvēku kolektīvu. Bet pašam nāk smiekli, kad katrā grūtākā situācijā zvanu mammai, lai lūgtu padomu”, – stāsta trīsdesmit divus gadus vecais Jaroslavs.
Tādu gadījumu ir daudz un tas vēl reizi apstiprina, ka mātes un dēla attiecības ir īpašas. Viņai dēls ir ideālais vīrietis, tas, kurā apvienotas visas labākās sava dzimuma pārstāvju īpašības, tas, kurš būs viņas atbalsts un sargs, tas, kurš nekad nepametīs. Viņa dēlam ir maiguma un rūpīguma iemiesojums.
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!