Mūžībā aizgājušā “Olainfarm” dibinātāja Valērija Maligina meitas Irina Maligina un Nika Saveļjeva nākušas klajā ar atklātu paziņojumu.
Lūk, tā saturs:
«Šajās dienās mēs saņemam daudz atbalsta apliecinājumu un izturības vēlējumu no mūsu tēva Valērija Maligina draugiem, kolēģiem, paziņām un tiem, kuri saņēmuši atbalstu viņa plašās sirds un dāsnuma dēļ.Pēc pēdējās dienās izskanējušās informācijas publiskajā telpā mums visiem sajūtas ir ļoti līdzīgas — tēvs ir pelnījis cienījamu attieksmi, nevis nomelnošanu no saviem it kā tuviem cilvēkiem.
Viņa sievas Elīnas Maliginas lēmums kavēt mantojuma procesu un prasīt testamenta atcelšanu tiesā, kā vienu no argumentiem izmantojot viņa rīcībspējas apšaubīšanu, liek uzdot jautājumus par šāda soļa patiesajiem motīviem. Kādu mērķu vadīta Elīna vēlas apšaubīt testamentu, kuru tēvs sastādījis neilgi pirms laulības noslēgšanas ar Elīnu 2016. gadā?
Atbilstoši likumam Elīna Maligina kā laulātā var izprasīt neatņemamo mantojuma daļu, proti, vienu astoto daļu no mantojuma apmēra, tāpēc viņa ir vērsusies ar iesniegumu pie notāra. Tomēr, acīmredzot, ir par maz, un viņa iesniegusi prasības pieteikumu tiesā par testamenta apstrīdēšanu, tādējādi pretendējot uz daudz lielāku mantojuma daļu. Vienīgi neskaidrs paliek jautājums, kur šeit loģika, ja no vienas puses testamentu atzīst, pieprasot daļu, kas pienākas atbilstoši likumam, tomēr no otras puses — apstrīd tiesā?
Vēlamies vērst uzmanību — ja jau tiek iets tik tālu un no sievas puses tiek apšaubīta pat mūsu tēva rīcībspēja, lai par katru cenu apstrīdētu testamenta autentiskumu, vai nerodas loģisks jautājums — vai 2016. gadā noslēgtā laulība arī nav apšaubāma šo pašu viņas minēto “iemeslu” dēļ? Mūsu skatījumā izmantotie argumenti ir necienīgi, nemaz nerunājot par loģikas trūkumu.
Kā redzams, pašlabuma tīkošana un mantkārība var ņemt virsroku, mudinot pārkāpt jebkuras robežas. Nenoliedzami — ikvienam ir tiesības apstrīdēt dažādu dokumentu autentiskumu, tomēr jāvērtē, kādi argumenti tiek lietoti un kādas ētiskās robežas tiek pārkāptas.
Mūsu mērķis ir saglabāt “Olainfarm” kā vienu no vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem un farmācijas nozares līderiem un radīt priekšnoteikumus tā turpmākai sekmīgai attīstībai. Mums ne prātā neienāktu rīkoties apšaubāmā veidā pretēji ikviena mantinieka likumīgajām tiesībām, likumam vai pretēji mūsu tēva pēdējai gribai.
Ikviens savā dzīvē veic dažādas izvēles, un mums nav ne vēlmes, nedz tiesību tēvam kaut ko pārmest. Tāpat kā mēs apzināmies, ka par savu rīcību un kļūdām esam atbildīgas pašas. Viņa vārds un paveiktais ir daudzkārt lielāks par atsevišķu personu mantkārību un izmantotajām metodēm.
Un visbeidzot — par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par it kā pazudušo somu, kas patiesībā nekur nebija pazudusi. Jau iepriekš soma un tajā atrodamās mantas, tostarp kredītkartes, atbilstoši likumā noteiktajai procedūrai tika aprakstīta un iekļauta mantojuma sarakstā. Kā gan var atrast to, kas nekad nav pazudis?»