Jaunas zeķītes vienmēr priecē dvēseli. Jo vairāk tāpēc, ka tās var nopirkt visur. Šķiet tā ir stratēģiska prece, tāpat kā pārtika.
Staigāju starp veikala plauktiem, bet te zeķītes. Nenoturējos, nopirku pārīti.
Zeķes mums vajadzīgas jau kopš dzimšanas. Siltas, plānas, jebkurā gadījumā tās pasargā mūsu kājas no aukstuma vai noberšanas.
Un cik skaistas krāsas, fasoni: augstas, tādas kā pēdiņas, ar rišiņām, daži modeļi ar jaungada tematiku vai citiem košiem printiem. Vispār tagad ir zeķu mode.
Pēc tā, kādas zeķes valkā cilvēks, var noteikt, kāds cilvēks ir tavā priekšā. Kārtīgs vai ne visai, moderns, stilīgs vai parasts. Bet pats galvenais, lai zeķes būtu tīras.
Īpaši patīkami uzvilkt tās kājās, kad tās labi pieguļ, ir bez caurumiem, pavisam jaunas.
Zeķītes ir labas kvalitātes un vienmēr glīti noformētas. Zeķu purngala daļā stingri ar diegiem piešūta etiķete. To var noņemt tikai ar šķērēm, ja rausi ar rokām, zeķē radīsies caurums. Taču šķērītes ne vienmēr ir pa rokai vai arī slinkums iet tām pakaļ. Tāpat zeķes var būt savienotas ar plastmasas detaļiņu. Reizēm uz zeķes valnīša ir metāla skaviņa.
Nekur nav minēts, kam tā domāta. Ja tam, lai zeķes turētos kopā, tad varēja taču vienkārši sastiprināt ar diegiem. Droši vien, ka iemesls ir cits.
Un es to atradu.
Ja zeķes ir sašūtas ar diegiem, vajag šo skaviņu ievietot zem diegiem un pagriezt uz jebkuru pusi. Rezultātā diegi pārtrūks un etiķete nokritīs.
Plastmasas skaviņa noņemama citādi.
„Atver” zeķes katru uz savu pusi, izvelk cauri metāla skaviņu, saliekt to un tāpat pagriezt uz jebkuru pusi, diegu savienojums izjuks.
Laikam jau tāpēc šo skaviņu arī pieliek. Visu labu!