Pavisam nesen Facebook vietnē kāda sieviete dalījās ar piedzīvoto. Viņa vēlējās pastāstīt notikumu saistībā ar viņas brāli, kuram notika insults.
Nekavējoties brālis tika nogādāts uz Liepājas slimnīcu cerībā, lai tur viņam palīdzētu. Bet, kā sieviete rakstīja savā aprakstā, tad sagaidītā attieksme sākotnēji nebija tā patīkamākā.
Sieviete raksta:
“Naktī no 19. maija uz 20. maiju brālim notika insults. Ar ātro palīdzību tika nogādāts Liepājas slimnīcā un ievietots Neiroloģijas nodaļā.
Nodaļā saņemtā attieksme pret pacientu un tuviniekiem ir satraucoša. Cilvēks ar kustību un runas traucējumiem tika ielikts palātā un pacientam pat netika nodrošināta trauksmes poga sasniedzamā attālumā, lai nepieciešamības gadījumā varētu izsaukt palīdzību, kaut vai elementāri palūgtu padzerties.
Nevienam arī nerūpēja, lai pacients uzņemtu barību un gūtu kādu enerģiju, lai spētu izveseļoties, jo attieksme no medicīnas personāla puses bija jau kā pret cilvēku, kam nav izredžu uz izveseļošanos un dzīvošanu.
Bez tā visa tika pieļauts, ka bez pacienta atļaujas praktikanti trenējas asinsanalīžu noņemšanā no slimnieka rokas. Par izciestajām sāpēm pat nav vērts runāt. Sāpju izsaucieni tika ignorēti, jo brālis visu laiku tika pozicionēts kā neadekvāts un pats nesaprot ko runā.
Pēc analīžu noņemšanas visa roka vienos zilumos un sapampusi un sāpju dēļ pat nav pakustināma. Šāda veida spīdzināšana un pēc tam replikas no personāla: “Ko vaidi kā tāda sieviete?!” ir vienkārši prātam neaptverama.
Situācija sāka mainīties, kad slimnīcā ieradās mamma un sāka uzraudzīt kas notiek saistībā ar brāli.
Tuviniekiem nepārtraukti tika uzsvērts, ka brālis nespēj saprātīgi domāt un viņa stāstītais nav vērā ņemams. Kad tuvinieki mēģināja noskaidrot, kas notiek un kāds ir brāļa stāvoklis, informācija tika sniegta ļoti skopi ar atrunām, ka Jūs jau neko nesapratīsiet.
Pateicoties mammas uzstājībai un neatlaidībai, brālis spēja atgūt spēkus.
Tā kā brālim ir arī nieru mazspēja, viņam nepieciešama dialīze. Ar šo nedēļu viņš ir pārcelts uz citu nodaļu, kur ir ļoti cilvēcīga, pacientiem un tuviniekiem saprotama attieksme. Liels paldies ārstiem un visam atsaucīgajam medicīnas personālam. Ir patīkami, kad Tevi uzskata par cilvēku.
Katrā ziņā vēl aizvien ir bažas ko darīt ja pēc tam atkal notiek nelaime un ir jāsauc ātrie?? Es neticu, ka brālis pēc visa piedzīvotā vēlreiz piekritīs braukt uz Liepājas slimnīcu. Vai mums ir tiesības pieprasīt vest slimnieku uz citu slimnīcu?
Šo visu rakstu, lai neatstātu tādu nolaidību kā pašsaprotamu lietu. Tā nedrīkst būt. Brāļa vietā varam būt jebkurš no mums.
Un pat, ja notiek situācija, kad kā pacients neesi spējīgs adekvāti spriest, mums katram ir tiesības saņemt cilvēcīgu attieksmi slimnīcā un apzināties ka tā arī tur tiks sniegta, ka medicīnas personāls parūpēsies par mums vismaz līdz tam, kamēr atbrauc tuvinieki, kas var palīdzēt slimnieka aprūpē.
Un pat ja kādam nav šo tuvinieku, nevienam medicīnas darbiniekam nav tiesības izturēties pret pacientu pazemojoši un neiecietīgi.
Mēs dzīvojam jau citā laikmetā, it kā cilvēcības laikmetā. Padomju gadi un laiki ir pagājuši. Kā vēl šāda attieksme var pastāvēt???!!!”
