Domai neeksistē attālumi. Doma ceļo apkārt pasaulei un pārvar Visumu ātrāk, kā tu vari pateikt vārdu: “Pasaki tikai vārdu un izveseļosies mans kalps.” Un tas notika tajā pat momentā, pat līdz tam, kad šī frāze tika pabeigta. Tāda bija virsnieka ticība. Bet jūs visi esat garīgi spitālīgie.
Jūsu saprātu ir saēdušas negatīvās domas. Daudzas no tām jums ir uzspiestas. Daudzas no tām jūs faktiski izdomājat – izsaucat paši un pēc tam iznēsājat tās sevī stundām, dienām, nedēļām, mēnešiem, gadiem….un brīnaties, kāpēc slimojat.
Tu vari atrisināt savas veselības problēmas, atrisnot problēmas ar savu domu veidu. Jā, tu vari izārstēt dažus stāvokļus, kurus jau esi pats sev uzdāvinājis un arī novērst daudzu jaunu nopietnu problēmu rašanos.
Un to visu tu vari panākt, mainot savu domāšanu.
Un, vēl, rūpējies par sevi labāk. Tu atbaidoši rūpējies par savu ķermeni, pievērs tam parāk maz uzmanības, līdz brīdim, kad pēkšņi saproti, ka ar to notiek kas nelabs.
Varētu pat teikt, ka tu neko nedari tā veselības profilaksei.
Par savu automašīnu tu rūpējies labāk, kā par savu ķermeni – un tas nav pārspīlējums.
Tu netrenē savu ķermeni, tāpēc tas kļūst vājš un nespējīgs no bezdarbības. Tu to nepietiekami baro, tā padarot to vēl nespēcīgāku. Tad tu to piestum ar dažādām indēm, toksīniem un dažādām kaitīgām vielām, kuras tev iebaro pārtikas izskatā.
Bet tavs ķermenis vēljoprojām tev kalpo – šis brīnumainais mehānisms; tas buksējot un raustoties turpina strādāt, drošsirdīgi virzoties pretī šiem naidīgajiem uzbrucējiem. Briesmīgi. Tie apstākļi, kuros tu liec savam ķermenim izdzīvot ir pretīgi. Tu dari par maz, jeb nedari vispār neko, lai šos apstākļus uzlabotu, jo tev nav dzīvotgribas.
Ja tu kaut reizi dzīvē esi izsmēķējis cigareti – vēl vairāk, ja tu izsmēķē paciņu dienā – tev ir ļoti maz dzīvotgribas. Tevi neuztrauc tas, ko tu dari ar savu ķermeni. Ja tu kaut reizi dzīvē esi licis savam ķermenim noreibt no alkohola, tevī ir maz dzīvotgribas.
Ķermenis nav Briesmīgs. Ķermenis ir paredzēts mūžīgai dzīvošanai.
Tu šo izlasīsi, nožēlā piekrītoši pamāsi ar galvu un uzreiz atkal ķersies pie vecā.
Zini, kāpēc?
Es baidos jautāt.
Tāpēc, ka tev NAV DZĪVOTGRIBAS.