Dzīve ir garlaicīga un vienveidīga, ja tajā nav svētku. Bet gaidīt veselu gadu vienu vienīgo dienu, kas nes tev laimi – arī neizklausās pārāk labs pasākums. Tieši tāpēc laimīgie cilvēki var ar lepnumu teikt „Es nesvinu savu dzimšanas dienu.” Jo viņiem katra jauna diena jau ir svētki.
Kāpēc es nesvinu savu dzimšanas dienu
Vairākus pēdējos gadus es neatzīmēju savu dzimšanas dienu. Protams, uz mani apvainojās, teica, ka tā darīt nedrīkst un pamatoja, kāpēc. Man ir pilnīgi citāds viedoklis par to.
Ģimenes godi man bija pārbaudījums jau bērnībā. Mani atrāva no rotaļām, ietērpa kaut kādā kleitā, pina bizes un vilka pie viesiem. Dzimšanas diena bija kādam no daudzajiem onkuļiem vai tantēm, kurus es pat acīs nebiju redzējusi.
Pasēdēšana pie galda tolaik pieaugušajiem bija viens no retajiem priekiem. Galds vai lūza no delikatesēm un dzērieniem. „Pagaršo vēl rasolu”, – piedāvāja mamma. „Uzlikt vēl šprotu maizīti?”.
Piedāvāja tante pa tēva līniju no galda otra gala. Sievietes pie galda rūpējās par saviem vīriem, bet vīrieši saskandināja glāzes un trieca anekdotes.
Tādus es atceros ģimenes godus savā bērnībā. Un varētu domāt, ka tie laiki jau sen garām un nav vairs vajadzīgs rīkot lielas dzimšanas dienas svinības, lai kādu pārsteigtu. Bet es vēroju citu ainu.
Bērnu svētki kā sacensības
Jaunās māmiņas cenšas pārsteigt viena otru, rīkojot saviem bērniem greznus svētkus. Nez vai divgadīgam bērnam vajag visus tos animatorus, restorānus, pieaicinātos māksliniekus un izmeklētos ēdienus.
Tas viss ir vajadzīgs tikai vecākiem, lai paspīdētu draugu ģimeņu priekšā.
Un tie savukārt negrib atpalikt, lai sarīkotu savam trīsgadniekam kaut ko līdzīgu.
Mana darba kolēģe ar lepnumu stāsta, ka katros svētkos viņa ar ģimeni iet uz restorānu. Bet ikdienā viņa bērnus baro ar makaroniem bez sviesta vai kartupeļiem.
Redziet, taupa naudu svētkiem dārgos iestādījumos. Uz manu jautājumu, vai nebūtu labāk ēst normāli zivis, gaļu un dārzeņus ikdienā, un neiet uz restorāniem, viņa tikai savilka uzacis. „Ikdiena ir ikdiena. Svētki – tā ir svēta lieta”. – atbildēja kolēģe.
Dalai-Lamas viedie vārdi
Man patīk Dalai- Lamas frāze, kur viņš atzīstas, ka viņam nepatīk svētki. Viņš uzskata, ka tā ir veltīga laika izšķiešana. „Es nesvinu dzimšanas dienu.
Man šī diena ne ar ko neatšķiras no citām. Savā ziņā katra diena ir dzimšanas diena. Jūs pamostaties no rīta, viss ir svaigs un jauns, un galvenais, lai šī jaunā diena nestu jums kaut ko svarīgu”, – teica garīgais līderis.
Tieši tā. Patiesi laimīgam cilvēkam katra diena jau ir iemesls priekam. Un lai arī šī diena nav draugu zvanu, delikatešu un skaļas mūzikas pilna, tu esi pamodies šodien un esi ieraudzījis saules gaismu, vai tas nav iemesls priekam?
Gudram cilvēkam katra stunda, katra minūte ir svētki. Gan prātam, gan dvēselei. Un tad atkrīt jebkāda vajadzība pacelt sevi, pārsteigt kādu vai mainīt mājokli.
Ko tu domā par svētkiem? Vai ir vērts vienas dienas dēļ atteikties no kaut kā ikdienā, lai reizi gadā justos kā karaliene?