Vēsā pavasarī koki slāpekli uzņem ļoti ierobežoti pat pie pietiekoša augsnes mitruma (pilienveida apūdeņošana, fertigācija). Augi uzņem slāpekli, kad augsnes t° ir vismaz 10 °C, bet, lai notiktu slāpekļa pāreja no amonija formas nitrātos, ko uzņem ābeles, nepieciešams vismaz 15 °C.
Arī sausā vai pārmitrā augsnē tiek traucēta nitrātu veidošanās. Vasarā, iesilstot augsnei, ābeles slāpekli uzņem pietiekami. Izkaisot minerālmēslus uz apdobes un paļaujoties tikai uz nokrišņiem, barības elementi līdz saknēm var nonākt tikai rudenī, tā aizkavējot koku sagatavošanos ziemai.
Slāpeklis jādod iespējami agri pavasarī, tiklīdz nokūst sniegs un atlaižas augsne. Mēslošanas vajadzību vislabāk parāda koka un zālāja stāvoklis. Ja jaunie pieaugumi 30-35 cm, lapas tumši zaļas un rindstarpās spēcīgs zālājs, mēslot ar slāpekli katru pavasari nav vajadzības. Salīdzinoši vairāk N jādod kailzaru skābajiem ķiršiem (piem., “Latvijas Zemais”, “Šokoladņica”, “Desertnaja Morozovoi”, “Prevoshodnaja Koļesņikovoi”).
Pirmajos gados pēc stādīšanas kokiem barības vielas vajadzīgas visvairāk, tāpēc jāmēslo gan augļu koki, gan zālājs. P sekmē iesakņošanos un sakņu attīstību. Vēlāk, kad uz saknēm attīstās mikoriza, vajadzība pēc P un citiem barības elementiem strauji samazinās. Mikoriza šķīdina grūti šķīstošos iežus un palīdz nodrošināt kokus ar barības vielām, sevišķi ar P, arī nabadzīgās augsnēs.
Ja rindstarpās izveidots labs zālājs pētījumā LVAI pierādījās, ka sausos gados apūdeņošana un fertigācija paaugstina zālāja biomasu pat 1,5-2 reizes, jo apdobju un ridstrapu sadures vietās ~ 60 cm slejā zālājs aug spēcīgāk. Zāli pļaujot un metot uz apdobēm, augsnē N tiek papildināts par 35- 42 kg, P 11-12 kg, bet K 53-64 k/ha.
Mēslošanas līdzekļu izvēle
Labāk izvēlēties vienkāršos minerālmēslus, kas ir lētāki, kā arī vienkāršāk ir aprēķināt to vajadzību. Katram mēslošanas līdzeklim ir savs noteikts viena vai vairāku barības elementu saturs.