Sieviete dalās savā pieredzes stāsta, kā piedzīvoja smagu šķiršanos un kā spēja atbrīvoties no sāpēm un iekšējās dziļās bedres, kurā jutās pēc tam, kad vīrs aizgāja pie piecpadsmit gadus jaunākas sievietes.
“Bet tu taču esi daudz skaistāka par viņu!” teica draudzene, kad beidzot saņēmos parādīt tās sievietes fotogrāfiju. “Viņa nav nekāda briesmone, bet tu esi daudz pievilcīgāka. Un tavi kuplie mati…” Tās bija Ziemassvētku vakariņas kopā ar manām piecām draudzenēm, kad es beidzot varēju viņām izraudāt visu stāstu. Mans vīrs aizgāja pie citas pēc 13 laulībā pavadītiem gadiem.
Pēdējie divi mūsu attiecību mēneši bija pārpildīti ar aizdomām un baisiem atklājumiem. Pie pēdējā pieskaitāma manis atrastā sarakste starp vīru un viņu, kur vīrs raksta: “Mīlēt- tas nozīmē upurēt, un es tevis dēļ upurēšu visu.” Viņš tā arī izdarīja – viņš upurēja mūsu milzīgo māju, kuru tā mīlēja, mūsu kopējās pasēdēšanas pie galda, ceļojumus, kuros devāmies četratā, visu mūsu vēsturi…
Es raudāju, noliekusies pār ēdiena šķīvi un pieprasīju vēl vīnu. “Bet tu taču esi tik skaista!” to dzirdēju ne pirmo reizi. Ja godīgi, tad šādi vārdi dažreiz ir palīdzējuši, bet acīmredzot ar skaistumu bija par maz, lai noturētu vīru.
Draudzenes, kuras neizcēlās ar īpašu saimnieciskumu, uzskaitīja manus tikumus (pēc viņu domām): “Tu gatavoji dažādus gardumus… Mājās tev vienmēr tīrs un kārtīgs..” Draudzenes ar lieko svaru lielīja mani par to, ka pēc otrajām dzemdībām varēju ielīst “pirmsdzemdību” džinsos. Bezbērnu draugi apbrīnoja par to, ka esmu izlēmusi par labu divām grūtniecībām.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!
Lapas: 1 2