Kad vecāki stāsta bērniem par savām problēmām ar partneri vai bērns kļūst par liecinieku patstāvīgiem vecāku strīdiem, tas rada bērna psihei lielas problēmas. Tik ļoti grūti ir redzēt mammu nelaimīgu, un žēl kļūst arī tēti. Un tā gribas viņu dzīvi padarīt labāku. Pat par savas veselības un laimes cenu. Centieties nekad neiesaistīt bērnu savu partnerattiecību apspriešanā, nevelciet bērnu uz savu pusi, nepadariet viņu par starpnieku starp mammu un tēti. Negaidiet no bērna to, ka viņš nostāsies kāda pusē vai aizstāvēs kādu no vecākiem.
Lai arī kādi konflikti nebūtu starp laulātajiem, ir jāatceras, ka bērnam jūs esat vecāki, ir jācenšas izskaidrot attiecības tā, lai bērnu tas viss neskartu.
Ģimenē ir laulāto apakšsistēma un ir vecāku apakšsistēma. Svarīgi, lai šīs divu sistēmu robežas būtu skaidras. Viss, kas attiecas uz jūsu laulības dzīvi – strīdi, nesaskaņas, konflikti, pretenzijas, attiecību skaidrošana ir jūsu privātā darīšana. Mēģiniet to visu nokārtot aiz aizvērtām durvīm.
Bērnam ir tiesības uz labām attiecībām gan ar mammu, gan tēti, pat, ja tētis un mamma ir sastrīdējušies, apvainojušies vai dusmojas viens uz otru.
Bērns ir daļa no mammas un tēta. Piespiest vai mudināt bērnu nostāties kāda vecāka pusē ir tas pats, kas piespiest bērnu pieņemt vienu savu pusi un atraidīt, noliegt otru.
Bērni tādās situācijās bieži sāk psihiski vai fiziski slimot, parādās neirozes un citas problēmas, jo bērns cenšas darīt visu, lai viņam nebūtu šīs izvēle jāveic. Lai ar savām problēmām un slimību piesaistīt mammas un tēta uzmanību un savestu viņus atkal kopā.