Ja māte turpina manipulēt ar bailēm pazaudēt un vainas sajūtu, pārmetot dēlam to, ka viņš viņai nepievērš pietiekami daudz uzmanības, tad pieaugušais dēls, visticamāk, attālināsies nevis tuvināsies tādai mātei. Kā likums, māte, kura nevēlas sava dēla separāciju no viņas, sāk biežāk slimot, kad laiks atlaist savu dēlu brīvā peldējumā. Tad viņa to biedē ar savu nāvi un neapzināti manipulē ar baiļu an vainas sajūtām. Un dēls skrien pie viņas, pamesdams savu ģimeni, bērnus, sievu… Diemžēl, šis ir tas smagais gadījums, kad vīrietim ir maz iespēju kļūt pieaugušam. Īpaši mazas tās kļūst tad, ja mammai nav vīra. Tad viņa simboliski “apprecina” sevi ar savu dēlu, un dzimtas enerģija tiek bloķēta. Tāda vīrieša bērni nevar būt laimīgi un, protams, arī tāda vīrieša sieva par laimi var tikai sapņot.
Un, ja vēl māte ir paspējusi dēlam iedvest domu, ka “māte ir svētums”, tad var pielikt treknu punktu tāda vīrieša attīstībai. Patiesībā vislabāk, ja vīrieša separācija no mātes notiek pusaudža vecumā caur “pusaudža sacelšanos” Un, protams, ir lieliski, ja zēnam ir tēvs. Tā, kā sieviete nav spējīga izaudzināt vīrieti, jo viņa apriori nezin, kā to izdarīt…. un tāpēc neapzināti traumē savu bērnu un padara to histērisku vai jūtās atsaldētu.
Tādam vīrietim psihē sievietes tēls ir sadalījies divos atsevišķos tēlos: “Svētās Marijas tēls” (par kuru lūgties un ne par kādu seksu ar dievību te nevar runāt), un “prostitūtas tēls” (kura domāta seksam, bet to neciena un neizvēlas ģimenes veidošanai).
Neseparēts vīrietis, kā likums, ilgi nevar iztikt bez sievietes, Viņš ir tendēts uzreiz aizvietot zaudēto mīlu ar kaut ko citu… viņš tendēts “iet pa kreisi”, atrast mīļākās, vai arī būt seksuāli uzmācīgs attiecībās ar savu sievu. Tāds vīrietis ir polārs: viegli ietekmējams, vājš, viegli manipulējams un “sadalījies” pa asi “mīlestība-naids”
Viņu mētā pa dzīvi no viena pola uz otru, kā mazu kuģīti vētrā. Tā es to redzu. Skumji :((
Avots: https://gintafiliasolis.wordpress.com/