Šodien es dalos ar jums savā stāstā. Es dzīvoju kopā ar brīnišķīgu sievieti un es ļāvu viņai aiziet. Es izpostīju visu, ko bijām uzcēluši, muļķības dēļ nomainot īstu skaistumu pret maldinošu skaistumu. Es biju zaudējis pateicības jūtas un izpratni, es nepratu patiesi novērtēt īstu ģimenes pavarda sargātāju. Bet es ieguvu mācību.
Tagad viņa rūpējas tikai par mūsu jaunāko bērnu. Vecākie jau izauguši un neprasa tik daudz rūpju. Viņai atkal ir laiks sev un, izrādās, ka viņai nav vajadzīgs neviens muļķis blakus, lai justos labi un īpaši. Viņa iemācījusies sevi cienīt un likt citiem cienīt sevi. Es to neizdarīju, bet atnāks kāds cits vīrietis un izdarīs to. Ja jums blakus ir tāda sieviete, patiesi cieniet viņu. Varbūt viņai nav ideāli izmēri, bet citu tādu jūs neatradīsiet.