Veselība ir daudz kas vairāk par zaļo kokteiļu dzeršanu un sporta zāles apmeklēšanu. Ja cilvēks neatpūšas, mostas noguris, viegli aizkaitināms, emocionāli izsmelts, un nespēj atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, iespējams, ka pie vainas ir hronisks stress.
Ne vienmēr stress ir slikts. Tas var kļūt par cilvēka draugu situācijās, kad mums sevi jāparāda no labākās puses, piemēram, darba intervijā. Tomēr ķermenis neatšķir slikto no labā stresa.
Kas tad īsti ir stress?
Stress ir kas vairāk par vienkāršām emocijām, jo tā ir sarežģīta atbilde, kas ceļo viscaur cilvēka ķermenim. Akūta stresa reakcija ķermenī aktivizē dažādus procesus, un to laikā aktivizējās kortizola un adrenalīna hormoni. Šo hormonu izdalīšanās laikā skābeklis caur plaušām ieplūst asinīs, pastiprinot sirdsdarbību un asinsspiedienu. No ķermeņa stress paņem tik daudz enerģijas, ka citi procesi tiek nobremzēti, piemēram, audi un šūnas pārstāj atjaunoties.
Ja mūsu senči aizbēgtu no lāča, viņi atgrieztos pie ikdienas darbiem un akūtā stresa reakcija beigtos. Bet mūsdienās cilvēks ir pakļauts nepārtrauktam psiholoģiskam un sociālam stresam. Mēs uztraucamies par darbu, ģimenes dzīvi, rēķiniem, kaitinošiem kolēģiem, sastrēgumiem, par savu tuvāko veselību, neatbildētiem e-pastiem un klimata pārmaiņām. Papildus šim, mēs it kā kolektīvi pārstrādājamies, jo ar mobilo telefonu palīdzību bieži nojaucam robežu starp privāto un profesionālo sfēru, un esam pastāvīgā saspringumā.
Rezultātā, mēs vairāk, kā nekad agrāk patērējam cukuru, un dzīvojam informācijas laikmetā, ar kura apjomiem nespējam tik galā. Šāds hronisks stress ir ļoti kaitīgs un, ja mūsu senči no lāča aizbēga vienreiz pusgadā, tad mēs to darām katru dienu.
Visa pamatā ir enerģija!
Hronisks stress izsit no ierindas cilvēka dabisko enerģijas līdzsvaru. Iedomāsimies, ka izjūtat stresu trīs mēnešu garumā. Tas nozīmē vien to, ka imūnsistēma zags enerģiju no citām ķermeņa sistēmām, lai iedzimtās izdzīvošanas instinkts tiktu nodrošināts ar nepieciešamo enerģiju, un ar to apgādātu muskuļus, sirdi un elpošanas sistēmu. Gremošanas un reprodukcijas procesiem nepietiks enerģijas, kā rezultātā cilvēks kļūs viegli aizkaitināms, aizmāršīgs, izolēts. Ideāli būtu, ja cilvēka imūnsistēma pamostos tikai akūta stresa apstākļos un netiktu darbināta visas dienas garumā, bet mūsdienās stresa režīms tiek aktivizēts pārāk bieži.
Ko stress nodara ķermenim?
Cilvēka ķermenis nav evolucionāri sagatavots cīņai ar mūsdienu stresu, jo 0,1% no cilvēka DNS mainās tikai katros 10 000 gados. Vēl mēs neesam paspējuši ģenētiski pielāgoties mūsdienu apstākļiem, kopš industriālās revolūcijas.
Hroniska stresa rezultātā nav iespējams zaudēt svaru!
Stresa hormons kortizols paaugstina cilvēka apetīti, jo ķermenim nepieciešama papildus enerģija, kā arī tāpēc, ka ķermenis, kurš ir stresā, iegūst enerģiju no cukura un ogļhidrātiem. Kortizols paaugstina asinsspiedienu un kopā ar adrenalīnu paātrina sirds darbību un elpošanu. Asinīs paaugstinās glikozes līmenis, kā rezultātā, muskuļos un smadzenēs atbrīvojas pietiekami daudz enerģijas. Cukurs ķermeni nodrošina ar ātru enerģijas pieplūdumu, tajā pašā laikā mēs jūtam nepārtrauktu vajadzību pēc saldumiem.
Pēdējos 50 – 100 gados cilvēka dzīvi ir papildinājuši daudzi stresa stimulatori. Smadzenēm ir gandrīz neiespējami iegūt pietiekamu daudzumu glikozes, lai cīnītos un apstrādātu stresorus. Civilizācija ar šo problēmu cīnās, piedāvādama aizvien cukurotākus un ogļhidrātiem bagātākus ēdienus, lai kur arī cilvēks dotos, nevis gluži dabiski meklē pirmavotu.
Insulīna ražotnes izsmelšana
Insulīns ir nepieciešams, lai no asinīm glikozi pārvirzītu uz šūnām. Stress rada problēmas aizkuņģa dziedzerim ražot insulīnu. Un kļūst aizvien ļaunāk, jo cukurs hiperaktivizē aizkuņģa dziedzeri tādā mērā, ka tas vairs nebūs spējīgs pietiekošā daudzumā ražot insulīnu. Absurdi augstais cukura patēriņš izsmeļ dažādu ķermeņa procesu harmonisku darbību, tāpēc mūsdienu civilizācijai ir nosliece uz aptaukošanos un diabētu.
Neiespējamā tauku sadedzināšanas misija
Kamēr būsiet stresā, būs gandrīz neiespējami sadedzināt taukus, jo fiziska darbošanās sporta zālē izraisīs tikai augstāku kortizola ražošanas līmeni. Šūnām ir nepieciešams skābeklis, lai varētu pārstrādāt taukus enerģijā. Diemžēl stress bloķē skābekļa piekļuvi šūnām, kā rezultātā, jūsu enerģija ir atkarīga no ogļhidrātiem.
Tā nav nejaušība, ka ātrās ēdināšanas iestādes, kopš astoņdesmitajiem gadiem ir piedzīvojušas ekonomisko augšupeju. Šī korporatīvā neveselīgā ēdienu un dzērienu kultūra ir uzspodrināta tik tālu, ka cilvēka stresa līmenis ir pacelts jaunos augstumos.
Hronisks stress negatīvi ietekmē smadzenes…
Neirozinātne ir pierādījuši, ka hronisks stress izraisa ilgtermiņa izmaiņas smadzeņu struktūrā un funkcijās. Augsta kortizola līmeņa rezultātā, sarūk smadzeņu izmērs. Izklausās neticami, vai ne? Bet, neiedziļinoties, sarežģītos medicīniskos procesos, jebkurš no mums stresu var sasaistīt ar fiziskām kaitēm, piemēram, depresiju, Alcheimera slimību u.c.
Hronisks stress padara mūs slimus.
Ne tikai smadzenes tiek traumētas hroniska stresa rezultātā, bet arī daudzi orgāni un šūnas. Tas pazemina ķermeņa imūnsistēmas darbību, izjauc organisma pašdziedināšanās funkcijas un padara to neaizsargātu pret infekcijām. Tas ne tikai kaitē sirdij, bet arī asinsvados izgulsnē holesterīnu, un cilvēkam ir potenciāls saslimt ar aterosklerozi. Tāpat tas traucē zarnu darbībai, veicina iekaisuma procesus. Tāpat stress paātrina novecošanās procesus, izraisa nemieru, galvassāpes, matu izkrišanu un virkni citu problēmu.
Ir daudz un dažādu iespēju kā novērst hronisko stresu, vai vismaz to mazināt. Protams, dzīve ir dzīve, un vienmēr cilvēku izaicinās. Tomēr stresa izvērtēšana un samazināšana, var mainīt dzīves kvalitāti tikai uz pozitīvo pusi. Atcerieties, ka jūs nevarat palīdzēt elpot citiem, ja sākuma neapgādājat sevi ar skābekli un tikai pēc tam savus tuvākos. Jo mēs nespējam baudīt sevi un apkārtējo pasauli, ja nepārtraukti jūtam spriedzi un veselības problēmas.