Ir labi, ja ir tuvi cilvēki, kurus vienmēr ir patīkami redzēt, ar kuriem kopā gribas pavadīt laiku. Taču tas, kas jaunībā bija tik vēlams un patīkams, vēlākos gados var nogurdināt. Un pat ļoti dārgi viesi un skaļas pasēdēšanas kļūst par spīdzināšanu.
Kādi iemesli liek atteikties no tādām kopā būšanām? Kāpēc vecākos gados mēs cenšamies tikties neitrālā teritorijā? Kāpēc arī jubilejas vēlamies atzīmēt kafejnīcā?
Dārgie ciemiņi
„Līdz 50 gadu vecumam man patika skaļas, jautras kompānijas. Pastāvīgi aicināju mājās draugus. Bet pēc 50 sāka uz tādām pasēdēšanām citādāk. Nolēmu, ka miers ir svarīgāks”, – raksta lasītāja Natālija.
„Jaunībā bija vēlme tikties ar draugiem, kaut kur iet, steigties. Bet tagad gribas pasēdēt mierīgi mājās pie tējas tases. Ja arī tiekos ar draudzenēm, tad labāk neitrālā teritorijā. Ja esmu nogurusi, izdomāju iemeslu un aizeju. Bet, ja viesi sēž pie tevis, tu taču nesāksi tos gainīt projām.”
„Katru reizi, kad mājās sēž liela kompānija, kāds izlej dzērienu, kādam nokrīt kūkas gabaliņš. Tad, cik bijis pasēdēšanu, tik reizes nākas veikt ģenerālo tīrīšanu. Agrāk tas šķita pats par sevi saprotams, tagad tas jau ir par grūtu.”
„Arī ēdienu gatavošana ir apnikusi. Savā 50 gadu jubilejā ņēmos pa virtuvi līdz pašam vakaram. Atceros, ka pirms ciemiņu atnākšanas man gribējās vienkārši apgulties dīvānā un klusējot atpūsties, bet ne lidināties pa virtuvi un pieņemt apsveikumus”.
„Un arī ekonomiski nav izdevīgi. Agrāk, kad vīrs labi pelnīja, tas nebija tik svarīgi, bet tagad, kad jādzīvo no pensijas, nākas labi padomāt. Ar tagadējiem ienākumiem īpaši neizvērsīsies”.
„Un cik daudz netīro trauku! Šī virtuves darbu daļa man nekad nav patikusi. Domāju, ka daudzas sievietes teiks to pašu. Trauku mazgājamo mašīnu tā arī neesmu iegādājusies, bet trauku mazgāšana pēc viesībām īpašu baudu nesagādā.”
„Tāpēc uz vīra jubileju neko negatavošu, kaut gan vīrs ļoti lūdz. Labāk jau samaksāt un jubileju atzīmēt kafejnīcā. Nebūs nekādas gatavošanas, nekādas trauku mazgāšanas un sakopšanas darbu. Nav vairs tie gadi”, – secina sieviete.
Protams, ir arī cilvēki, kuri vēlas būt viesmīlīgi saimnieki un gūst prieku no tā, ka uzņem viesus. Bet vai tad personīgu svētku dienās negribas justies pašam svarīgākajam viesim?